Literatūras IZSTĀDES bibliotēkās

02.01 - 31.01
Datums Notikums Norises vieta
2.-30.01. Izstāžu cikla “Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju 100. gadadiena” 1.izstāde “Latvijas Nacionālā opera un Balets” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
Tematiska izstāde “Janvāra naktī, kad atmiņu ugunskuri kūp…” / Barikāžu aizstāvju atceres diena
Tematiska izstāde “Ak laiks, skrējošais laiks!” / Jānim Akurateram – 143
Izstāžu cikla “Latvijas 15 gadi Eiropas Savienībā” 1. izstāde “Mūsu ceļš uz ES”
2.-30.01. 

Plaukta izstāde “Dzeltenās cūkas gads!” Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa
Plaukta izstāde Ziemas sporta veidi”
Plaukta izstāde “Mini, mini mīkliņu”
2.- 31.01. Plaukta izstāde “Viens pats virtuvē”/ pavārgrāmatas bērniem Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa
Plaukta izstāde “Neatvadīsimies” dzejniekam Klāvam Elsbergam – 60/ 
4.-31.01. Izstāžu cikla “Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 64. literatūras izstāde “Vizuālā māksla. Egons Spuris (1931 – 1990) – cikls “Rīgas proletariešu rajonu 19.gs. beigas, 20. gs. sākums” (20.gs 70.-80. gadi) Jēkabpils pilsētas bibliotēkas abonements

 

Izstāžu cikla “Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju 100. gadadiena” 1.izstāde “Latvijas Nacionālā opera un Balets”

Operas tradīciju pirmsākumi Latvijā meklējami 18. gadsimtā, kad Kurzemes hercogistē notika pirmās muzikālās izrādes un Rīgā ieradās pirmās ceļojošās operas trupas. Pēc viesizrādēm sekoja profesionālu teātru rašanās pašu zemē. Greznais nams 1863. gadā celts kā Rīgas pilsētas teātris, taču 1919. gadā ēka nonāca Latviešu operas trupas rīcībā, un gada nogalē teātris ieguva Latvijas Nacionālās operas nosaukumu. 1922. gadā operas trupai pievienojās arī pirmais profesionālais baleta ansamblis Latvijā.

Tematiska izstāde “Janvāra naktī, kad atmiņu ugunskuri kūp…” / Barikāžu aizstāvju atceres diena

Katru gadu 20. janvārī piemin 1991. gada janvāra traģiskos notikumus, kad Latvijas tauta aizstāvēja savas tiesības uz neatkarīgu valsti. Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti Rīgā un citās Latvijas pilsētās no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim. Plašākā nozīmē šis apzīmējums var tikt attiecināts uz laika periodu līdz 1991. gada 21. augustam, kad notika pēdējais OMON specvienību uzbrukums Jēkaba ielas barikādēm.

 

Tematiska izstāde “Ak laiks, skrējošais laiks!” / Jānim Akurateram – 143

Jānis Akuraters – rakstnieks, dzejnieks, viens no spilgtākajiem impresionisma un (neo)romantisms pārstāvjiem un dzejas stilistikas novatoriem (brīvās strofas, polimetrikas izmantojums) 20. gs. sākuma latviešu literatūrā. Iesaistījies arī Latvijas literātu modernistu aktivitātēs, piemēram, parakstījis žurnālā «Dzelme» t.s. dekadentu manifestu. Pirmais Tēvzemes balvas laureāts rakstniecībā (1937), apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926), no 1932. līdz 1937. gadam Latvijas PEN kluba valdes priekšsēdētājs. 1926. gadā Francijas Izglītības un mākslas ministrija ieceļ autoru par Francijas Republikas Akadēmijas goda biedru, 1929. gadā J. Akuraters saņem Zviedrijas valsts pagodinājumu – tiek iecelts par Ķēniņa vasas ordeņa otrās klases bruņinieku. Viens no neatkarīgās Latvijas dibināšanas iniciatoriem, Tautas padomes dibināšanas sēdes 1918. gada 17. novembrī un Latvijas valsts dibināšanas akta 1918. gada 18. novembrī dalībniekiem.

Izstāžu cikla “Latvijas 15 gadi Eiropas Savienībā” 1. izstāde “Mūsu ceļš uz ES”

2004. gadā Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, bet šis ceļš sākās krietni agrāk. 1995. gada 27. oktobrī mūsu valdība iesniedza pieteikumu par valsts vēlmi iestāties ES. Pēc nepilniem deviņiem gadiem Latvija jau varēja lepoties ar pilntiesīgas dalībvalsts statusu. Tik īsā laikā valstī bija jāveic milzīgs darba apjoms. Viens no iespaidīgākajiem raksturlielumiem – ne tikai jāizlasa, bet arī jāievieš Latvijas likumdošanā 80 000 ES normatīvo aktu lappuses. Eiropas Savienība ir devusi Latvijai stabilitāti, drošību un palīdzējusi Latviju veidot par modernu un attīstītu valsti.

Plaukta izstāde “Dzeltenās cūkas gads!”

Kādi horoskopi un idejas Jaunajam gadam? Nāc pie mums un izvēlies sev interesantāko un labāko, kas noderēs jaunajā 2019. gadā!

 

Plaukta izstāde “Ziemas sporta veidi”

Ir klāt  ziemas skaistākais laiks, kā to pavadīt kopā ar draugiem vai vecākiem? Izstādē aplūkojami dažādi sporta veidi, lai jautri pavadītu ziemas dienas.

 

Plaukta izstāde “Mini, mini mīkliņu”

Lai garajos un tumšajos ziemas vakaros kopā ar ģimeni lietderīgi pavadītu laiku, izstādē būs apskatāmas daudzas mīklas, ko noteikti varēsi paņemt uz mājām.

Plaukta izstāde “Viens pats virtuvē”/ pavārgrāmatas bērniem

Gribi iepriecināt mājiniekus ar paša gatavotu maltīti? Tu to vari! Lai negadītos nepatīkami pārsteigumi, ieskaties padomu grāmatās. Izstādē atradīsi pavārgrāmatas ar pavisam vienkāršām ēdienu receptēm, un ilustrācijām, kurās skaidri parādīts, ko un kā darīt. Sekojot norādēm, tu pats būsi pārsteigts, cik garšīgi viss izdosies. Ēst gatavošana ir ļoti interesanta nodarbošanās, kura var kļūt par tavu vaļasprieku, bet varbūt pat profesiju.

Plaukta izstāde “Neatvadīsimies” dzejniekam Klāvam Elsbergam – 60/ 

Dzejnieka Klāva Elsberga mūžs aprāvās ļoti agri – 28 gadu vecumā. Publicēti trīs dzejoļu krājumi, vairākas dzejas un prozas izlases, atdzejojumi no franču, angļu un krievu valodas. Literatūras vēsturē Klāvs Elsbergs iegājis, kā dzejnieks, kas rakstīja vienkārši, lietoja jaunatnes slengu, brīvdomības un nereti pat lamuvārdus. K. Elsberga dzeja nenoveco, tā dzīvo joprojām, īpaši Jura Kulakova dziesmu tekstos. “Tu biji visgodīgākais, vistalantīgākais no mums. Tu apzinājies savu sūtību, savu likteni, savu Darbu un ar to Tu esi un paliec mūsu paaudzes dzejnieku sirdsapziņa” – tā teikusi dzejniece, Klāva Elsberga laikabiedre Anna Rancāne.

Atpakaļ