Literatūras IZSTĀDES

01.05 - 31.05
No 2.01 Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalstsMalta” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
2.-30.05. Plaukta izstāde “Latvijas Neatkarības diena” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
2.-30.05. Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017” 4.izstāde Romas līgumam – Eiropas Savienības pamatiem – 60” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
2.-30.05. Izstāžu cikla Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu. Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 5.izstāde Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi’’” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
8.-30.05. Tematiska izstāde “Insults – kas tev par to jāzina?” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
8.-30.05. Plaukta izstāde “Mātes diena” Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa
9.-30.05. Plaukta izstāde Starptautiskā ģimenes diena” Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa
9.-31.05. Izstāžu cikla “Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 46. izstāde Literatūra. Jānis Poruks. Pērļu zvejnieks (1895)” Jēkabpils pilsētas bibliotēka, abonements
12.-30.05. Plaukta izstāde Starptautiskā muzeju diena” Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa
22.-30.05. Plaukta izstāde “Dzejniecei Rūtai Skujiņai — 110” Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa

 

Plaukta izstāde “Latvijas Neatkarības diena”

4.maijs – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadiena. 1990. gada 4. maijā 134 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Augstākā padome noteica valsts varas “de facto” atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu. 4. maija notikumu pirmsākumi meklējumi jau 1989. gadā, kad tautas nacionālās atmodas kustība „Tautas fronte” uzsāka cīņu par pilnīgu valstiskās neatkarības atjaunošanu. Līdz ar Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu, valsts atguva oficiālo nosaukumu „Latvijas Republika”, kā arī vienlaikus tika atjaunoti svarīgākie 1922. gadā pieņemtās Satversmes panti.

 

Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017” 4. izstāde Romas līgumam – Eiropas Savienības pamatiem – 60”

Pirms 60 gadiem Romā tika ielikti pamati Eiropai, kādu to mēs pazīstam šodien – tās daudzveidībā un izaicinājumos. Romas līgumu 1957. gadā parakstīja sešas Eiropas valstis – Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga, un tas stājās spēkā gadu vēlāk, 1958. gadā. Ar Romas līgumu tika nodibināta Eiropas Ekonomiskā kopiena un Eiropas Atomenerģijas kopiena. Eiropas Ekonomiskās kopiena vēlāk pārauga par Eiropas Savienību. Pirms 60 gadiem Eiropas valstis uzsāka jaunu posmu Eiropas vēsturē. Posmu, balstītu uz mieru, brīvību, stabilitāti un labklājību.

 

Izstāžu cikla Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu. Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 5. izstāde Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi’’”

Maijs Latvijā viennozīmīgi ir muzeju mēnesis. Muzeju dāvana apmeklētājiem ir tradicionālā starptautiskā akcija “Muzeju nakts”. Rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš (1877-1962) savu bērnību(1880-1886) pavadījis viensētā „Riekstiņi, kur joprojām saglabājies 19.gs veidols – „Baltā grāmatā” tēlotā Mūsmāju pasaule. Muzejs viensētā iekārtots 1967. gadā. Pamatekspozīcija iepazīstina ar Jaunsudrabiņa dzīvi un daiļradi – te skatāmas viņa grāmatas, gleznas, fotogrāfijas, personīgās lietas (arī no Vācijas), bet 19. – 20. gs. sākuma sadzīves priekšmeti, kas iegūti Neretas pagasta un tuvākās apkārtnes viensētās, dod ieskatu tā laika sadzīvei laiku sētā. Vasaras periodā papildus ekspozīcijai skatāmas lietišķās mākslas un mākslas izstādes. Viensēta “Riekstiņi” ar savu reālo vidi ļauj apmeklētājiem iejusties un izjust Jaunsudrabiņa bērnu dienu pasauli. Muzejā regulāri notiek pasākumi: Mākslas dienas, Dzejas dienas, Jaunsudrabiņa atcere, gadskārtu svētki, Muzeju nakts.

 

Tematiska izstāde “Insults – kas tev par to jāzina?”

Veselības nedēļa šogad Jēkabpilī norisināsies no 22.līdz 28. maijam, un tās sauklis ir “Insults? Jēkabpilieti, esi zinošs!”.

Insults ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ cilvēkiem pēkšņi un negaidīti zūd dzīves kvalitāte, nākas zaudēt darba spējas, bieži vien atteikties no aktīvas sabiedriskās dzīves, iepriekšējā labklājības līmeņa, pat intelekta līmeņa – ja ne uz visu atlikušo mūžu, tad uz ilgu laiku gan, jo izveseļošanās un organisma funkciju atgūšana pēc insulta notiek ļoti lēni, turklāt rehabilitācija izmaksā samērā dārgi.

Plaukta izstādeMātes diena”

Mātes diena daudzviet pasaulē tiek svinēta katru gadu maija otrajā svētdienā. Pirmo reizi Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas, godinot savu māti, rīkoja baznīcu dievkalpojumus.

 

Plaukta izstāde Starptautiskā ģimenes diena”

Ģimenes diena kā oficiāli svētki Latvijā tiek svinēti salīdzinoši nesen – kopš 2008. gada. Ik gadu šo dienu atzīmē 15. maijā, tajos godinot ģimeni un aicinot iedzīvotājus aizdomāties par tās lielo nozīmi cilvēku ikdienā, attiecībās un dzīvē, kā arī vairāk laika un uzmanības veltīt vecākiem, brāļiem, māsām un bērniem – saviem ģimenes locekļiem. Starptautiskajā ģimenes dienā sabiedrība aicināta rūpēties par ģimenes vērtībām, novērtēt tās nozīmību.

 

Plaukta izstādeStarptautiskā muzeju diena”

18.maijā tiek atzīmēta Starptautiskā Muzeju diena – tradīcija, ko Starptautiskā Muzeju padome uzsākusi jau 1977. gadā un Latvijas muzejos šos profesionālos svētkus svin kopš 1978. gada – muzeji rīko pasākumus, daudzos muzejos piedāvā bezmaksas apmeklējumu.

 

Plaukta izstāde “Dzejniecei Rūtai Skujiņai — 110”

Rūta Skujiņa (1907 — 1964) latviešu dzejniece un prozaiķe. Pirmie dzejoļi publicēti žurnālā Domas (1927, 8). Publicēti dzejkrājumi “Kuģi” (1935),”Putni” (1947), “Viss elpo zem saules” (1964), romāns “Zvaigžņu bērni” (1937) autobiogrāfiskas prozas impresijas “Sirds dzīvo no niekiem” (1963) un “Vējš svaida kaijas” (1964; atkārtots izd. 1994), kā arī deviņi dzejoļu krājumi bērniem, kam pievienojas dzejnieces trimdā rakstītās vēstules māsai un draudzenei Latvijā “Eju, aizeju, atskatos” (2003), dzejoļu izlase “Uz Dieva plaukstas” (2007) un prozas izlase “Kuģi, kas neatgriežas” (2007).

Atpakaļ