Alda Dobenberga gleznu personālizstāde “Vienkāršas lietas – daba, raksturs, visums” galerijā “Mans’s”
Novembra mēnesī galerijā MANS’S apsatāma mākslinieka Alda Dobenberga personālizstāde.
Aldis Dobenbergs dzīvo viens savulaik viņa vecaimātei piederējušā lielā divstāvu mājā Koknesē, draudzējas ar vārnām, skatās Visumā un visu dienu glezno vai nu vienu, vai otru. “Esmu prom no visiem traucēkļiem, prom no burzmas. Parasti notiek tā, ka cilvēkam dzīvi sabeidz kāds cits cilvēks. Šodien man lielāku uzticību izraisa vārnas, neviss cilvēki. Dzīvnieki nepiekrāpj un netaisa problēmas”, kādā intervijā teicis mākslinieks.
Jaunībā svārstījies starp mākslu un sportu. Ievērojamais latviešu marīnists Aleksandrs Zviedris, kas Aldi mācījis gleznot, ieteicis sportot, jo gleznot var jebkurā vecumā. Sportot sācis jau bērnībā, vēlāk pievērsies tieši šķēpa mešanai, trenējies pie slavenā trenera Valentīna Mazzālīša un sasniedzis sporta meistarkandidāta rezultātus. Vēl pirms gadiem septiņiem piedalījies veterānu sacensībās. Pabeidzis Fiziskās kultūras institūtu, kādu laiku strādājis par sporta pedagogu, bet sapratis, ka tas nav viņa aicinājums. Aldi visu laiku vilināja māksla un no 1981.līdz 1984. gadam viņš mācījās Maskavas Tautas mākslas universitātē, bet 1984. gadā iestāies Latvijas Mākslas akadēmijā, ko arī absolvējis.
Mākslinieku vairāk interesē pats gleznošanas process nevis rezultāts. Tieši tādēļ viņš maz rīko izstādes. Kopš 2008. gada viņam lielas izstādes nav bijušas, tādēļ jo interesantāka skatītājiem varētu būt šī , galerijas “Mans’s” sarūpētā. Alda mājā ir aptuveni divi tūkstoši gleznu.
Pēdējos gados galvenās gleznu tēmas A. Dobenbergam ir vārnas un Visums. Pa kādai gleznai mākslinieks uzdāvinot, reizēm kāds arī kaut ko nopērkot. Gleznotājs stāsta, ka kosmoss daudziem ir sveša tēma un pret to izturas piesardzīgi un bez lielas intereses, savukārt vārnas pilnīgi nepamatoti uzskata par nelaimes piesaucējām. Vispirms sācis vārnas pagalmā barot, pēc tam fotogrāfēt un zīmēt. “Vārnas ir gudri putni. Putnu barā ir viena vārna, kas sēž zarā un uzmana baru un vēro apkārtni vai nedraud briesmas, kamēr pārējās ēd”, stāsta mākslinieks. savukārt kosmosa tēma atnākusi pēc zibens spēriena. Negaisa laikā strādājis ar datoru un saņēmis pamatīgu triecienu, gandrīz samaņu zaudējis. Kad dators salabots tajā bieži parādījušās teleskopu reklāmas. Aldis to uzskatījis par zīmi un, daudz nedomādams to arī nopircis un sācis pētīt debesis. Par kosmosu interese gan bijusi arī agrāk. Pēc zibens spēriena gleznotājs pāris gadus redzējis ar Visumu saistītas vīzijas un tās attēlojis savos darbos. Malkas šķūņa otrajā stāvā zvaigžņu pētniekam ir izbūvēta neliela observatorija, kurā ir profesionāls teleskops ar 600 kārtīgu palielinājumu. Tur, vērojot zvaigžņoto debess jumu, pavadīta ne viena vien auksta ziemas nakts.
A. Dobenberga radošajā biogrāfijā ir bijis viss – akadēmijas laikā gleznojis klusās dabas, portretus, figūras, tad bija plenēru laiks, kad gleznojis dabu, vēlāk graustus – sabrukušas un pamestas mājas, kādu laiku bijis abstraktais periods, vēlāk – kosmoss, bet tagad – vārnas.
Vērienīgajā izstādē, kurā apskatāmas vairāk nekā 200 gleznas, pārsvarā pārstāvēti pēdējos desmit gados radīti darbi. Šajā laikā, kad pandēmijas dēļ pār mums veļas dažādi ierobežojumi, izstāde ar savu nevilšo simbolismu ir kā svaigs gaisa malks – tā vien gribas kļūt par pelēko vārnu un aizlidot plašajā, nezināmajā, bet skaistajā Visumā.
J. Akmeņkalns
