Daigas Kalniņas fotogrāfiju izstāde “SAULES SVINĒŠANA”
No 4. aprīļa līdz 7. maijam Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē ielūdzam apmeklēt Daigas Kalniņas fotogrāfiju izstādi “Saules svinēšana”, kurā autore paliek uzticīga sev tuvajam poētiski dokumentālajam reportāžas stilam, apkopojot vasaras saulgriežu un Jāņu skaistākos fotomirkļus.
Laikā, kad pietrūkst gaismas, cilvēcības un līdzsvara, Daigas Kalniņas 22. fotogrāfiju personālizstādē “Saules svinēšana” ir kā saules un pasaules pagriešana uz harmoniju, siltumu un mīlestību, ko spēj uzburt latviskās Jāņu tradīcijas turpinātāji.
“Lai gan esmu dzimusi bargākajā ziemas spelgonī, pašā ziemas vidū – Zvaigznes dienas, 6. janvāra saullēkta brīdī, mana mīļākā gadskārta ir tradicionālie Jāņi. Ar gaismas glezniecības – fotogrāfijas – starpniecību cenšos notvert šo gaismas gada augstākā punkta svētku mistisko burvību, ar ko šajā laikā pilns ir pat gaiss. Varbūt pat izdodas sajust mītisko dievību Jāni, kas ir senā indoeiropiešu saules un auglības kulta dievība labklājības un pēctecības veicināšanai. Un varbūt Jāņamāte ir pati saule. Tas atklājas brīžos, kad ar nolūku neformāli, privāti ārpus oficiozajiem pasākumiem esmu fotografējusi jāņabērnus, kas nav folkloristi. Pārsteidzoši, kā parastie mūsdienu cilvēki spēj izkāpt no mašīnām, nolikt malā telefonus un pieslēgties senajam saules kultam!
Mana lielākā kaislība ir izšķirošā kadra medības, dzīvā, dokumentālā fotogrāfija, kad fotogrāfs līdzīgi sikspārnim spēj redzīgi, veikli lidot cauri dzīves norisēm, notverot gan redzamo, gan ikdienas acīm neredzamo gaismu un enerģiju.
Kā visiem dokumentālistiem man ir attīstīta mirkļa vērtības sajūta, mirkļa mednieka instinkts. Ir būtiski ir turēt atvērtu svaiga redzējuma nervu un iekšēju brīvību… Un kaut ko no savu foto skolotāju – fotoleģendas Egona Spura spurainības, fotogrāfa, tēta Valda Lazdiņa nemiera un Vilhelma Purvīša gleznieciskajām acīm. Ar Purvīti bērnības vieta mums ir kopīga,” stāsta Daiga Kalniņa.
Fotogrāfe līdztekus savai radošajai darbībai vadījusi fotoklubu “Daugava”, organizējusi foto plenēru “Pa Buclera pēdām”, bijusi kuratore daudzu citu fotogrāfu izstādēm un par radošiem foto projektiem saņēmusi titulu “Gada jēkabpilietis.”. Kā fotogrāfi Daigu veidojusi arī to jomu simbioze, ar kurām viņa nodarbojas. Darbs žurnālistikā (“Brīvā Daugava, “Neatkarīgā Rīta Avīze”). pedagoģijā, mācot latviešu valodu un literatūru un tagad norvēģu valodu, kā arī mūzika, esot jauktā kora “Noskaņa”, folkloras grupu “Balsi”, “Rati” un tagad sēļu tradicionālās grupas “Krāce” dalībniece. Viņas iekšējā brīvība ļauj katrai no jomām citai citu papildināt un tās savienot.