Izstāde “Iesākuma bija māls” amatniecības centrā “Māzers”
No 10. līdz 30. maijam.
Māzers
Viss sākas ar mālu. Ar Zemes matēriju, mēs no tās mācāmies un tā māca mūs.
Vismaz tā ir bijis Latgales podniecībā jau gadsimtiem ilgi- izmantojam to, ko Latgales zeme mums dāvā, izlaižot cauri prasmīgām rokām vai virpas rimto dūcienu, pacietīgi “nogatavinot”, un tad viss nonāk uguns liesmu pārbaudījumā. Podi, kuri iztur visus darba etapus – priecē skatu un ir noderīgi ikdienā.
Visnopietnākā pieredze Latgales māla izmantošanā ir krāslavietim Valdim Pauliņam, kurš Daugavas mālus podu izgatavošanā ir sācis izmantot jau no 1986.gada,vēlāk arī dzīvesbiedre Olga pārbaudīja māla īpašības, darinot saimniecības traukus. Daugavas māliem piemīt labas plastiskās īpašības un pēc apdedzināšanas gatavajos traukos atmirdz Daugavas zelts, jo māli ir bagāti ar vizlu. Vecāku aizsāktajam ir arī turpinātāja- meita Līga Krasnikova.
Eksperimenti ar Kaunatas pagasta Akminīšu mālu ir aizsākušies jau tālajos 20.gs. 90-tajos, kad LKF kopas “Pūdnīku skūla” mācekļi Evalda Vasilevska vadībā pētīja apkārtnes mālu īpašības – rokot tos gan īpašumā,gan bijušajā ķieģeļnīcas apkārtnē un vēlāk darinot arheoloģiskos podus, saimniecības trauku dažādas variācijas. Šobrīd eksperimentus turpina domu biedru grupa, tās pārstāvji vienojas māla rakšanā, sagatavošanā un arī trauku apdedzināšanā – Evija Vasilevska, Dace Losāne un Alla Silova, taču ik palaikam māla izpētē piedalās arī citi interesenti.
Preiļu keramiķis Raivo Andersons ap 2003.gadu uzsāka māla rakšanu Latgales keramikas Vecmeistaru māla iegūšanas vietās Preiļu pusē un turpina to aktīvi darīt joprojām. Virpotie trauki no Preiļu apkārtnes māla pēc apdedzināšanas saglabā piesātināto sarkanā māla toni un minimālais glazūru pielietojums to īpaši izceļ.
Alūksnes keramiķis Kristaps Braslis vietējā māla izpēti ir uzsācis pavisam nesen, tomēr ir apņēmības pilns to turpināt tālāk. Patreiz Kristaps pārbauda Kupravas māla īpašības, darinot dažādus saimniecības traukus. Īpašu uzmanību pievērš formu lakonismam un minimālam glazūru pielietojumam, atklājot apdedzināta māla dabisko toni.
Visus izstādes autorus vieno vietējā – Austrumlatvijas māla izmantošana keramikas izstrādājumu radīšanā, māla kā materiāla izpēte, apstrādes iespējas –angobu pielietojums, dažādu māla sastāvu izmantošana , apdedzināšanas tehnoloģiju izvēle, norūdot māla traukus Latgales bedres tipa atklātas uguns keramikas cepļos un eksperimentējot ar apdedzināšanas paņēmieniem.
