Literatūras izstādes bibliotēkās

01.02 - 28.02
No 2.01. Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts – Bulgārija” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
1.-15.02. Plaukta izstāde “Sveču diena” Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nod.
1.-27.02. Izstāde no bibliotēkas krājuma “Pasaules pretvēža diena” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
1.-27.02. Plaukta izstāde “Tautas un mīlestības dzeja” / Ārijai Elksnei – 90 Jēkabpils Galvenā bibliotēka
1.-28.02. Plaukta izstāde “Sveiks, Suņa gads!” Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu literatūras nod.
1.-28.02. Plaukta izstāde “Ar starošanas prieku” / Dzejniecei Ārijai Elksnei – 90 Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu literatūras nod.  
1.-28.02. Plaukta izstāde “Lielais sapņotājs” / Rakstniekam Žilam Vernam – 190 Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu literatūras nod.  
1.-28.02. Cikla “Latvijas kultūras kanons” 2. literatūras izstāde “Latvijas nauda” Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu literatūras nod.  
5.-27.02. Plaukta izstāde “Izlasīsim arī mēs” / Dzejniecei Ārijai Elksnei – 90 Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nod.
5.-27.02. Plaukta izstāde “80 dienās apkārt zemeslodei” Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nod.
6.-28.02. Izstāžu cikla “Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 54. literatūras izstāde Literatūra. Imants Ziedonis. Es ieeju sevī (1968); Taureņu uzbrukums (1988); Epifānijas I un II (1971-1974)” Jēkabpils pilsētas bibliotēkas abonements

Plaukta izstāde “Sveču diena”

 Senatnē Sveču dienā (2. februārī) zīlēja un pēc noteiktām zīmēm pareģoja laiku, turklāt sievietes no ikdienišķiem mājas darbiem šajā dienā bija atbrīvotas. Arī matus Svecainē neķemmēja – lai nav taukaini un nestāv gaisā kā sveces. Bet pats galvenais bija jautrība – Sveču dienas aktivitātēm ar līksmību un pozitīvismu bija jāpiepilda viss turpmākais gads.

Izstāde no bibliotēkas krājuma “Pasaules pretvēža diena”

Katru gadu 4. februārī tiek atzīmēta Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Pasaules pretvēža diena. PVO 2016.-2018. gada Pasaules pretvēža dienai ir noteikusi saukli “Mēs varam. Es varu”. Viens no šīs dienas vēstījumiem ir vēža profilakses un savlaicīgas diagnostikas nozīme. Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks” aicina rūpēties par sevi un ievērot dažus vienkāršus padomus, lai mazinātu risku saslimt ar vēzi: “Arī tad, ja slimība cilvēku skārusi, ir vērts vēl rūpīgāk ņemt vērā ieteikumus un palīdzēt savam organismam veseļoties.

  1. Ēd veselīgi!
  2. Esi fiziski aktīvs un saglabā veselīgu ķermeņa svaru!
  3. Atsakies no kaitīgiem ieradumiem!
  4. Velti pietiekamu laiku miegam un atpūtai!
  5. Neļauj stresam kontrolēt savu ikdienu!
  6. Baudi sauli prātīgi – lieto aizsargkrēmu!
  7. Reizi gadā veic profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta!
  8. Piedalies valsts organizētajā un apmaksātajā vēža savlaicīgas atklāšanas programmā!
  9. Esi pozitīvi noskaņots!

Plaukta izstāde “Tautas un mīlestības dzeja” / Ārijai Elksnei – 90

Šogad savu 90. dzimšanas dienu atzīmētu populārā latviešu dzejniece un tulkotāja Ārija Elksne (Grietiņa, precējusies Demidova, vēlāk Fišere). Viņa dzimusi 1928. gada 7. februārī. Lielu popularitāti Ārijas Elksnes darbi piedzīvoja 1970. gados un 80. gadu sākumā. Pēc viņas nāves 1984. gadā, Elksnes dzejas izdevumu tirāža tikai pieauga, un arī šodien viņa ir viena no visbiežāk citētajiem latviešu literātiem visdažādākajos dzīves gadījumos.

“Ārijas Elksnes dzeja valdzināja lasītājus (sevišķi lasītājas) ar sirsnību un vienkāršību,” tā par savu laikabiedreni teicis rakstnieks Zigmunds Skujiņš.

Ārija Elksne studējusi medicīnu – 1957. gadā viņa pabeigusi aspirantūru Rīgas Medicīnas institūtā, līdz 1965. gadam institūtā bijusi docente. Paralēli darbam medicīnā viņa rakstīja dzeju – pirmās publikācijas bija 1956. gadā žurnālā “Padomju Latvijas Sieviete”, bet pirmais dzejoļu krājums “Vārpu valoda” iznāca 1960. gadā.

Ne mazāk nozīmīgs ir Ārijas Elksnes ieguldījums literatūras tulkošanā – viņa latviešu valodā tulkojusi Annas Ahmatovas, Aleksandra Bloka, Aleksandra Puškina, Mihaila Ļermontova, Fjodora Dostojevska un citu autoru darbus.

Plaukta izstāde “Sveiks, Suņa gads!”

 No 2018. gada 1. līdz 28. februārim Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā (Pasta ielā 39).

Izstādē jūs ieraudzīsiet gan sen zināmās grāmatas par sunīti Pifu, Lesiju, Reksi, gan arī mazāk pazīstamās par Kriksi, Maksi, Lūci, Ringu un daudziem citiem jaukiem un gudriem suņiem. Izlasi arī šos stāstus un varbūt iegūsi jaunus grāmatu draugus.

Plaukta izstāde “Ar starošanas prieku” /dzejniecei Ārijai Eksnei – 90/

No 2018. gada 1. līdz 28. februārim Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā (Pasta ielā 39).

Dzejniece Ārija Elksne ir mūsu novadniece, bērnību un skolas gadus pavadījusi Krustpilī. Ā. Elksnes dzeja valdzināja lasītājus ar sirsnību un vienkāršību. Viņas vārsmās katrs var ielikt pats savu dzīves pieredzi, izjust savas sāpes un pārdzīvojumus. Izdoti vairāk nekā 10 dzejoļu krājumi. Bērniem Ārija Elksne sarakstījusi pasaku dzejā “Kā Pēcītis gāja pie rūķiem”.

Plaukta izstāde “Lielais sapņotājs” /rakstniekam Žilam Vernam – 190/

No 2018. gada 1. līdz 28. februārim Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā (Pasta ielā 39).

Franču rakstnieku Žilu Vernu pazīst katrs fantastikas literatūras cienītājs visā pasaulē. Autoru vienmēr vilinājuši piedzīvojumi, tāli un bīstami ceļojumi. Tādos viņš ne tikai sūtījis savu darbu varoņus, bet arī devies pats. Žils Verns kopš bērnības bija ļoti zinātkārs. Būdams vēl jaunos gados, viņš izveidojās par vienu no izglītotākajiem sava laika cilvēkiem. Iegūtās zināšanas rakstniekam ļāva ģeniāli paredzēt zinātnes attīstību nākotnē. Lai arī šodienas īstenība ir pārspējusi lielā fantasta sapņus, Verna aizraujoši uzrakstītos romānus lasītāji joprojām lasa.

Plaukta izstāde “Latvijas nauda” /2. izstāde ciklā “Latvijas kultūras kanons”/

 No 2018. gada 1. līdz 28. februārim Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā (Pasta ielā 39).

Latvijas nauda ir Latvijas kultūras zīme, kas simbolizē valsts neatkarību un latvisko piederību. Latvijas naudaszīmēs un monētās ir attēloti mūsu kultūras tradīcijās sakņotie tēli, simboli un vērtības. Tām ir augsta dizainiskā vērtība un tās ir uzskatāmas par neliela izmēra mākslas darbiem.

Plaukta izstāde “80 dienās apkārt zemeslodei” 

8. februārī Žilam Vernam  190 gadu jubileja. Žils Gabriels Verns bija franču rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas literatūras aizsācējiem. Viņš sarakstījis vairāk kā simts romānu, kā arī lugas, īsos stāstus, vēsturiskus un ceļojumu aprakstus. Verna darbi tulkoti 148 valodās, kas viņu padara par visu laiku visvairāk tulkoto rakstnieku visā pasaulē. Daudzi rakstnieka laikā dzīvojošie lasītāji mulsa nesaprašanā – Verna romāni ir izdoma vai patiesība? Jo, neskatoties uz to, ka daudz no autora aprakstītā zinātnei tajā laikā vēl nebija pieejams, daudzas tehniskas ierīces vēl nebija izgudrotas, viņš vienmēr veica ļoti rūpīgu izpēti un, zinātniskos faktus papildinot ar izdomas radīto. Savos daiļdarbos ceļojumus un dažādas tehniskas ierīces aprakstīja daudz sīkāk, detalizētāk, saprotamāk un ticamāk kā dažos labos tā laika zinātniskajos pētījumos.

Atpakaļ