Literatūras IZSTĀDES bibliotēkās

2.-30.05.	Tematiska izstāde “Satversmes sapulce ceļš uz 4. maija deklarāciju”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka
2.-30.05.	Tematiska izstāde “Eiropas diena Latvijā”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka
2.-30.05.	Tematiska izstāde “Bez grāmatas nav kultūras”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka
2.-30.05.	Izstāžu cikla “Lasīsim lasītavā!” 2. izstāde “Receptes ikdienai un svētkiem”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka
2.-30.05.	Plaukta izstāde  “Tas ir ļoti svarīgi – laiku pa laikam Kļūt mazam, lai augtu liels” Latviešu dzejniekam, publicistam, īsās prozas autoram, tulkotājam, scenāristam Imantam Ziedonim — 85	Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa
2.-30.05.	Plaukta izstāde “Skaistais ziedēšanas laiks”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa
2.-31.05.	Grāmatu skate “Gudra kā jūra visa Kurzeme dun” 1. izstāde ciklā “Mūsu zeme Latvija”	Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļas lasītavā
2.-31.05.	Plaukta izstāde “Visādi dzejoļi, visādas pasakas”	Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļas lasītavā
3.-31.05.	Plaukta izstāde “Literatūra. Vizma Belševica. Bille” 5. izstāde ciklā “Latvijas kultūras kanons”	Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa
7.-30.05.	Plaukta izstāde “Pie tevis nāku nākdama, Vai manim bēdas ir vai prieki, Tev pieder katra domiņa, Vai svarīgs kas, vai kādi nieki”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa
7.-31.05.	Izstāžu cikla “Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 57. izstāde “Vizuālā māksla. Teodors Zaļkalns. Sēdošā māmiņa (1916-1923)”	Jēkabpils pilsētas bibliotēkas abonements
Līdz 30.05.	Tematiska izstāde “Latvijas filmas”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka

Tematiska izstāde “Satversmes sapulce ceļš uz 4. maija deklarāciju”

1920. gada 1. maijā uz savu pirmo sēdi sanāca pirmais Latvijas tautas vēlētais parlaments – Satversmes Sapulce. Tās galvenais uzdevums bija izstrādāt un pieņemt Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi, likumdošanas ceļā nostiprināt agrāro reformu, valsts simbolus un to lietošanu, veicināt Latvijas Republikas starptautisko atzīšanu, sagatavot Pirmās Saeimas vēlēšanas, kā arī veikt citus  Latvijas valstiskuma nostiprināšanas uzdevumus. 4. maijs ir valsts svētku diena — šajā datumā 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un pēc gadu desmitiem Padomju Savienības sastāvā Latvija atkal kļuva par brīvu un neatkarīgu valsti.

Tematiska izstāde “Eiropas diena Latvijā”

Latvijā, 9. maijā, tāpat kā citviet Eiropas Savienībā (ES) atzīmē Eiropas dienu, atceroties Francijas ārlietu ministra Robēra Šūmana pirms 68 gadiem izteikto ierosinājumu par Ogļu un tēraudu kopienas izveidi.

1950. gada 9. maijā Parīzē Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, kas varētu aptvert visu Eiropu, starptautiskajai presei nolasīja deklarāciju, kurā Francija, Vācija un citas Eiropas valstis tika aicinātas apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu, tādējādi ieliekot “pirmo pamatakmeni Eiropas Savienības izveidē”. Viņš piedāvāja izveidot pārvalstisku Eiropas iestādi, kuras pārraudzībā būtu ogļu un tērauda nozare, kas tolaik veidoja visas militārās varas pamatu. Valstis, ko viņš uzrunāja, bija gandrīz iznīcinājušas sevi briesmīgā konfliktā, kurš bija radījis materiālas un morālas postažas sajūtu. Šajā dienā sākās Eiropas projekts. Tāpēc arī ES valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē Milānā 1985. gadā tika pieņemts lēmums svinēt 9. maiju kā “Eiropas dienu”.

Izstādi atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.

Tematiska izstāde “Bez grāmatas nav kultūras”

Latvijas iedzīvotāji kultūru uzskata par būtisku nācijas pastāvēšanas sastāvdaļu, kā svarīgākās kultūras jomas minot muzejus, teātri un mūziku. Līderu sarakstam seko arī literatūra. Viss, par ko lasām, kādreiz var noderēt. Jo vairāk zināšanu jums ir, jo lielāka iespēja, ka tiksiet galā ar jebkuru izaicinājumu, ko sastapsiet savā ceļā. Turklāt zināšanas ir tas īpašums, ko jums neviens nevar atņemt vai ieķīlāt. Lasīšanas paradumus būtiski ietekmē trīs faktori – sabiedrības izglītības līmenis, pārticība un no izdzīvošanas nodrošināšanas rūpēm brīvais laiks. Zemeslodes iedzīvotāju pārticības līmenis pakāpeniski līdzsvarojas un palielinās, paaugstinās arī izglītības līmenis un savu interešu īstenošanai pieejamā brīvā laika apjoms. Visi šie faktori veicina lasīšanas popularitāti gan Latvijā, gan visā pasaulē. Turpinoties tehnoloģiju attīstībai, paplašinās iespējas iepazīties ar jaunāko literatūru – jau pašlaik daļa no grāmatām tiek lasītas elektroniski, ar katru gadu palielinās arī audiogrāmatu pieejamība. Un, lai gan pašlaik nav iespējams prognozēt, kādi tehnoloģiski risinājumi literatūras apgūšanā tiks izmantoti pēc gadiem, tomēr jācer, ka joprojām aktuāla būs arī skaistākā lasīšanas forma – laba, kvalitatīvi izdota grāmata.

Izstādi atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.

Izstāžu cikla “Lasīsim lasītavā!” 2. izstāde “Receptes ikdienai un svētkiem”

Bibliotēku nedēļā, aprīlī, aizsākām izstāžu ciklu par Jēkabpils Galvenās bibliotēkas lasītavā pieejamajiem periodiskajiem izdevumiem, ar mērķi popularizēt drukāto žurnālu lasīšanu. Pirmajā izstādē, Jūs, lasītāji varējāt iepazīties ar bibliotēkā abonētiem žurnāliem, kas ir neaizstājami padomdevēji tiem, kuriem dārzs kļuvis par sirdslietu.

Žurnālus var iedalīt divās lielās grupās: specializētajos izdevumos un plašam lasītāju lokam domātos žurnālos. Lai gan pēdējie, šķiet, aptver visas iespējamās tēmas, katram no tiem ir sava mērķauditorija. Žurnāli no citiem periodiskajiem izdevumiem, piemēram, laikrakstiem, atšķiras pēc formāta un satura. Tie ir kompaktāki un iespiesti uz kvalitatīvāka papīra, kas tik ļoti piesaista lasītājus. Satura ziņā žurnāli atšķiras no laikrakstiem, tajos parasti netiek pievērsts tik daudz uzmanības jaunākajām ziņām un straujajai notikumu attīstībai. Žurnālos ir pārstāvēti dažādi autori un lasāma visdažādākā informācija un viedokļi. Žurnālos tiek izmantoti arī dažādi stili — vieni raksti ir faktu izklāsts, citi ir personiski un emocionāli.

 Ievas virtuve – lielākais un populārākais recepšu žurnāls Latvijā. Ikmēneša žurnāls, kurā atrast ātras un vienkāršas receptes, visgardākās kūkas un saldos, veģetāro virtuvi, gatavošanas un iepirkšanās padomus.  Kulinārija, vaļasprieks. Praktisks žurnāls ēdiena gatavošanai mājās.

Žurnāls Saimniece – gardēžiem. Žurnāls patiks visiem, kas iecienījuši gardu, mājās gatavotu ēdienu. Ikvienā numurā daudz recepšu, padomu un soli pa solim ilustrētu pamācību.

Izdevums “100 labi padomi” saimniecībā noderēs ikvienam! Žurnālā ir piecas tematiskās sadaļas – mājas un dārzs, svētki un ikdiena, rokdarbi, virtuve un receptes, veselība un skaistums. Katrā no tām apkopoti speciālistu ieteikumi, lietpratēju skaidrojumi un pieredzes bagātu cilvēku idejas, kā padarīt savu dzīvi vienkāršāku un jaukāku. Īsas, konkrētas un pārskatāmas instrukcijas sadzīves organizēšanā, veselības un skaistuma uzturēšanā, savstarpējās attiecībās un svētku svinēšanā.

Semero s ložkoij ( Семеро с ложкой) Baltijā vispopulārākais kulinārijas žurnāls krievu valodā. Iznāk no 2010. gada augusta. Izplatīts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Katrā numurā īpašs temats: Ziemas ēdienkarte, Vienkārši garšīgi, Garšīgi un noderīgi, Garšīgs pavasaris, Vasaras asorti, Cienasti, Vasaras ēdienkarte, Pavasaris pagalmā – vitamīnus uz galda, un vēl daudzi citi temati.
“Septiņi ar karoti” veidotāji apbraukājuši daudzas valstis, pētot nacionālo virtuvi. Izdevumā
daudz noderīgu un interesantu fotogrāfiju, krustvārdu mīklu un konkursu ar balvām.

Lasītavā pieejams arī kulinārijas žurnāls krievu valodā Naša kuhņa (Наша кухня).

Plaukta izstāde 

“Tas ir ļoti svarīgi – laiku pa laikam

Kļūt mazam, lai augtu liels”

Latviešu dzejniekam, publicistam, īsās prozas autoram, tulkotājam, scenāristam Imantam Ziedonim — 85

Imants Ziedonis pienāk vistuvāk ar savām “krāsainajām pasakām”. Liekas, ka šīs pasakas ir jāizlasa visiem, jo tās palīdz atklāt cilvēkam pašam sevi, nojaust savu vietu pasaulē.  Katrai krāsai ir sava nozīme cilvēka dzīvē, un šķiet, ka vislabāk krāsas mums atklāj tieši Imants Ziedonis. Imantu Ziedoni nevar pieņemt tikai ar pasakām. Viņš arī ir dzejnieks, mūsu tautas dzejnieks. Viņa dzeja ir apvīta baltas gaismas aurā, kas it kā tur un nelaiž vaļā, lasot to. Caur Imanta Ziedoņa dzeju varam  vairāk ieiet sevī, izprast sevi, savas jūtas un ilgas.  Viņš rakstīja saprotami vieglā valodā. Vai tas nav brīnišķīgi, ka uz brīdi varam sajust sevi vienlīdz vienādu ar apkārtni?

Plaukta izstāde “Skaistais ziedēšanas laiks”

Laikā, kad pavasaris atkāpjas vasaras priekšā, daba mainās – tā kļūst košāka un krāsaināka. Visam topot zaļākam arī gaiss kļūst smaržām bagātāks. Izbaudiet šo skaisto mirkli ar  labu grāmatu rokās.

Grāmatu skate “Gudra kā jūra visa Kurzeme dun”
1. izstāde ciklā “Mūsu zeme Latvija”

Maijā sākam neklātienes ceļojumu pa četriem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Katram no tiem ir bijusi atšķirīga vēstures gaita, saimniekošanas tradīcijas, ēdieni un tautas paražas. Kā pirmo iepazīsim Kurzemi. Šis novads atrodas Latvijas rietumos pie Baltijas jūras. Piekrastē izveidojušies daudzi mazi zvejnieku ciemati, kā arī ostas pilsētas – Liepāja un Ventspils. Kurzemes lepnums ir meži un burvīgās mazpilsētas, kā arī Baltijas platākais ūdenskritums Ventas rumba. Apceļojam Kurzemi!

Plaukta izstāde “Visādi dzejoļi, visādas pasakas”

Dzejnieks Imants Ziedonis ar saviem darbiem ir spējis uzrunāt visas lasītāju paaudzes – no bērna līdz sirmgalvim. Viņš sarakstījis 14 dzejas krājumus, poēmas, epifānijas, ceļojumu piezīmes, filmu scenārijus. Īpašas ir Imanta Ziedoņa literārās pasakas, kuras ar interesi lasa gan bērni, gan pieaugušie. Lasītājus saista dzejnieka spilgtā, neparastā tēlainība, viņa bagātā un krāšņā latviešu valoda.

Plaukta izstāde “Literatūra. Vizma Belševica. Bille”
5. izstāde ciklā “Latvijas kultūras kanons”

Vizmas Belševicas triloģija “Bille” ir viens no izcilākajiem latviešu prozas darbiem, kas 20. gadsimta 90. gados mainīja priekšstatu par bērnības atmiņu atainojumu literatūrā pēc Otrā pasaules kara, un neierasti tieši tēlo bērna un vecāku, bērna un pasaules attiecības. Pēc šī darba motīviem šogad ir tapusi arī režisores Ināras Kolmanes spēlfilma “Bille”.

Plaukta izstāde

“Pie tevis nāku nākdama,

Vai manim bēdas ir vai prieki,

Tev pieder katra domiņa,

Vai svarīgs kas, vai kādi nieki”

Ik gadu maija otrajā svētdienā tiek atzīmēta Mātes diena. Mātes diena ir starptautiski svētki. Dažādās valstīs to svin atšķirīgos datumos, bet Latvijā kopš 1992.gada – maija otrajā svētdienā. (šogad – 13.maijā)

Ģimenes diena kā oficiāli svētki Latvijā tiek svinēti salīdzinoši nesen – kopš 2008. gada. Ik gadu šo dienu atzīmē 15. maijā, godinot ģimeni un aicinot iedzīvotājus aizdomāties par tās nozīmi cilvēku ikdienā, attiecībās un dzīvē, kā arī vairāk laika un uzmanības veltīt saviem ģimenes locekļiem -vecākiem, brāļiem, māsām un bērniem. Starptautiskajā ģimenes dienā sabiedrība aicināta rūpēties par ģimenes vērtībām, novērtēt tās nozīmību.

Tematiska izstāde “Latvijas filmas”

Ja vēlies filmas skatīties mājās, bet nav pieejams interneta pieslēgums, piedāvājam Latvijas filmas DVD formātā gluži tāpat kā grāmatas.

 Nacionālais Kino centrs kopā ar Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu realizējis projektu “Latvijas filmu izlase”. Spēlfilmu sarakstā vecākā ir režisora Leonīda Leimaņa filma “Purva bridējs”, kas uzņemta 1966. gadā, jaunākā – 2013. gadā uzņemtā Jāņa Norda filma “Mammu, es tevi mīlu”, dokumentālā kino izlase sākas ar Ivara Kraulīša 1961. gada filmu “Baltie zvani” un beidzas ar Dāvja Sīmaņa 2014.gadā veidoto “Escaping Riga”, savukārt animācijas spektru sāk Arnolda Burova pirmā filma “Ki-ke-ri-gū!”, kas tapusi 1966.gadā, un Rozes Stiebras “Zelta sietiņš”, kas tapusi 1975.gadā, bet noslēdz divas 2014.gada filmas – Signes Baumanes “Akmeņi manās kabatās” un Reiņa Kalnaeļļa “Zelta zirgs”.

Bibliotēkā arī pieejami audio un video materiāli par novadu. Īsmetrāžas spēlfilma “Zilie zvaniņi”’, veltījums Jēkabpils Goda pilsonim Arvīdam Ozoliņam “Jēkabpils dižozols”, filma par žurnālisti  un latvisko vērtību sargātāju Māru Grīnbergu “Latvija man sirdī” u.c.