Literatūras izstādes bibliotēkās

01.07 - 31.07
Datums Notikums Norises vieta
No 1.07. Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts – Austrija” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
2.-16.07. Plaukta izstāde “Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki” Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nod.
2.-30.07. Plaukta izstāde “Raibākais vasaras mēnesis – JŪLIJS” Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nod.
2.-30.07. Plaukta izstāde “Jūlijs – rožu mēnesis!” Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nod.
2.-30.07. Plaukta izstāde “Angļu rakstniecei Emīlijai Brontē – 200” Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nod.
2.-30.07. Plaukta izstāde “Bērnu, Jauniešu un Vecāku žūrija 2018” Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nod.
2.-30.07. Grāmatu skate “Latvijas Simtgades grāmata Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā. Astoņdesmito gadu grāmatas” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
2.-30.07. Izstāžu cikla “Lasīsim lasītavā!” 4. izstāde Klačiņas” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
2.-30.07. Tematiskā izstāde “Kad dziesma un deja savijas vienā vainagā” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
2.-31.07.

Grāmatu skate “Latgales dziļajos ezeros” / 3. izstāde ciklā “Mūsu zeme Latvija”

Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu lit. nod.
2.-31.07. Plaukta izstāde “Lai dzīvo vasaras brīvdienas!” Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu lit. nod.
2.-31.07. Cikla “Latvijas kultūras kanons” 7. plaukta izstāde “Tautas tradīcijas. Dziesmu svētki” Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu lit. nod.
6.-31.07. Izstāžu cikla “Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 59. literatūras izstāde Vizuālā māksla. Johans Valters. Peldētāji zēni, ap 1900” Jēkabpils pilsētas bibliotēka

Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts – Austrija”

Padomes prezidentvalsts pilnvaras ik pēc sešiem mēnešiem pārņem cita ES dalībvalsts. Šo sešu mēnešu laikā prezidentvalsts vada visu līmeņu Padomes sanāksmes, palīdzot nodrošināt ES darba nepārtrauktību Padomē. Dalībvalstis, kas ir prezidentvalstis, cieši sadarbojas grupās pa trim, tā dēvētajām “triju prezidentvalstu komandām”. Šī sistēma tika ieviesta ar Lisabonas līgumu 2009. gadā. Triju prezidentvalstu komanda izvirza ilgtermiņa mērķus un sagatavo kopīgu programmu, nosakot jomas un galvenos jautājumus, kuriem Padome pievērsīsies 18 mēnešu laikā. Balstoties uz šo programmu, katra no trim valstīm sagatavo sev detalizētāku sešu mēnešu programmu. Pašreizējo triju prezidentvalstu komandu veido Igaunija, Bulgārija un Austrija.

Plaukta izstāde “Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki”

Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki  ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā.  Kopš 1873. gada šie svētki ir notikuši 25 reizes. Tradicionāli tos sauca par Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem. Visnozīmīgākā loma svētkos ir koriem un deju kolektīviem. Starpposmā no vieniem svētkiem līdz nākamajiem notiek repertuāra sagatavošana un skates, kurās nosaka nākamo svētku dalībniekus.

Plaukta izstāde “Raibākais vasaras mēnesis – JŪLIJS”

Jūlijs (latīņu: Julius) ir gada septītais mēnesis. Jūlijā ir 31 diena. Mēnesis ir nosaukts Jūlija Cēzara vārdā, jo viņš šajā mēnesī ir dzimis. Senie latvieši jūliju sauca par siena vai liepu mēnesi. Jūlijā dabā sastopamas dažādas krāsas– zaļa, rudzu zilā, dzeltena, smilšu, tāpēc izstādē apkoposim  raibās krāsas literatūrā.

Plaukta izstāde “Jūlijs – rožu mēnesis!”

Kā cēlā ziedu karaliene cauri gadsimtiem iekarojusi Latviju un tiek godāta mūsdienās? Rozes ir pasaulē vispopulārākie ziedi. Šķiet, ka roze ir vienīgais zieds, kuras nosaukumu zina pilnīgi visi vīrieši un nav tādas sievietes, kura būtu vienaldzīga pret košajiem, smaržīgajiem, cēlajiem rožu ziediem. Rozes visos laikos ir bijušas mākslinieku iedvesmas avots, tās tiek  daudzinātas dzejā, prozā, tēlotājmākslā un protams mūzikā, gan klasiskajā, gan pop un rokmūzikā, kā arī šlāgeros un tautas dziesmās.

Plaukta izstāde “Angļu rakstniecei Emīlijai Brontē – 200”

Emīlija Brontē dzimusi 1818. gada 30. jūlijā, mirusi 1848. gada 19. decembrī bija angļu rakstniece. Vienīgais viņas sarakstītais romāns “Kalnu aukas” mūsdienās tiek uzskatīts par angļu literatūras klasiku. Darbs tika sarakstīts starp 1845. gada decembri un 1846. gada jūliju. Romāns tika publicēts 1847. gada decembrī. Darbu viņa parakstījusi ar pseidonīmu Eliss Bells. Viņas māsas Šarlote un Anna arī bija pazīstamas rakstnieces.

Plaukta izstāde “Bērnu, Jauniešu un Vecāku žūrija 2018”

Ar prieku ziņojam, ka Bērnu, Jauniešu un Vecāku žūrija 2018 ir klāt! Akcijas sākums 2018. gada jūlijs. Katrai vecuma grupai ir atlasītas interesantas un aizraujošas grāmatas. Tās jāizlasa un pēc visu grāmatu izlasīšanas jānovērtē un jāaizpilda anketa!

Grāmatu skate “Latvijas Simtgades grāmata Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā. Astoņdesmito gadu grāmatas”

Bibliotēka Latvijas simtgades gadā izsludina grāmatu skati – Latvijas Simtgades grāmata Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā. No janvāra līdz novembrim Jēkabpils Galvenās bibliotēkas lasītavā un bibliotēkas tīmekļa vietnē (www.jgb.lv) būs skatāma konkrētās desmitgades grāmatu izstāde.   Izstādes laikā bibliotēkas apmeklētāji tiks aicināti balsot, izvēloties vienu grāmatu no katras desmitgades. Patriotisma mēnesī – novembrī – visvairāk balsu ieguvušās grāmatas satiksies kopējā izstādē un atkārtotā balsojumā “cīnīsies” par Simtgades grāmatas titulu. Tā tad arī kļūs par Jēkabpils Galvenās bibliotēkas Simtgades grāmatu!

Jūlijā grāmatu skatē  bibliotēkā – astoņdesmito gadu grāmatas.

Izstāžu cikla “Lasīsim lasītavā!” 4. izstāde “Klačiņas”

Bibliotēku nedēļā, aprīlī, aizsākām izstāžu ciklu par Jēkabpils Galvenās bibliotēkas lasītavā pieejamajiem periodiskajiem izdevumiem, ar mērķi popularizēt drukāto žurnālu lasīšanu.

Klačas pašas par sevi nav ļaunas – ar to palīdzību mēs veidojam tādu kā informācijas tīklu sev apkārt, iepinam sevi sabiedrībā, identificējamies ar citu dzīvēm un gūstam atziņas, kuras citādi diez vai piedzīvotu. Klačošanās varētu būt kaut kas līdzīgs grāmatu lasīšanai, tikai mutvārdos – par īstiem un nesadomātiem notikumiem un ļaudīm.

“Privātā Dzīve” daudziem kļuvusi par iknedēļas rituālu – tādu, kas stāsta par svarīgo, uzmundrina, sasmīdina, reizēm šokē vai vienkārši izklaidē. Visiem interesē, kas notiek Latvijā populāru cilvēku dzīvēs.

 Brīvdienu žurnāls „Vakara Ziņas” – kādreiz tikai virtuvē pie vakara tējas pārrunātie sabiedrībā populāro un neaizsniedzamo cilvēku dzīvesstāsti, ziņas par pašmāju un ārvalstu slavenību dzīvi, skandāli un sensācijas, ko sagatavo profesionāla žurnālistu un fotogrāfu komanda.

Žurnālā “Patiesā Dzīve” – psiholoģija, ezotērika, filozofija, mistika, reliģija, zinātne, medicīna, sabiedrībā populāru, pazīstamu un ne tik populāru, bet ne mazāk interesantu cilvēku pieredze. Attiecības un problēmu raksti, vēsturiski nozīmīgas un pārdabiski neparastas spēka vietas, skandāli un kuriozi, Latvijas lauki un plašā pasaule.

Žurnāls “Ievas stāsti’’ – populārākais stāstu žurnāls Latvijā, kas iznāk kopš 2004. gada. Tas ir žurnāls par vienkāršiem un arī sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, par viņu likteņu līkločiem, attiecībām un pārdomām. Lasot žurnālu, reizēm no aizkustinājuma raudāsi, citreiz smiesies vai arī dusmosies, bet katrā ziņā gūsi spēku un pamudinājumu dzīvot no sirds.

Tematiskā izstāde “Kad dziesma un deja savijas vienā vainagā”

Dziesmu un deju svētki ir tautas izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie ir kļuvuši par nacionālas un  starptautiskas nozīmes notikumu, kas sauc kopā un saliedē latviešus visā pasaulē. No Pirmajiem svētkiem 1873. gadā ar 1000 dziedātājiem tie izauguši par varenu kustību – XXVI Vispārējos Dziesmu un XVI Deju svētkos gatavojas piedalīties ap 40 000 dalībnieku (3421 amatiermākslas kolektīvs). Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie  latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Svētku nedēļā galvaspilsētā ieradīsies 43 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm. Septiņas dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 65 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs. Svētkus klātienē (maksas un bezmaksas pasākumos) varēs vērot 500 000 apmeklētāju (Latvijas iedzīvotāju skaits – 1,96 mlj.).

Grāmatu skate “Latgales dziļajos ezeros” / 3. izstāde ciklā “Mūsu zeme Latvija”

Par Zilo ezeru zemi dēvētajā Latgalē atrodas aptuveni 1000 lielāku un mazāku ezeru. Tieši Latgalē ir lielākie Latvijas ezeri Lubāns un Rāzna, dziļākais ezers – Dridzis, salām bagātākais – Ežezers. Netālu no Krāslavas paveras iespaidīgs skats – te likteņupe Daugava met 8 lokus. Nīcgalē atrodas vislielākais pašreiz zināmais laukakmens Latvijā. Tomēr Latgale mūs pārsteidz ne tikai ar dabas brīnumiem. Joprojām dzīvas ir podniecības un maizes cepšanas tradīcijas. Dzidrajos ezeros spoguļojas daudzo dievnamu silueti. Pasaules mēroga katolicisma svētvietu Aglonas baziliku ik gadus apmeklē tūkstošiem svētceļnieku. Latgale tiešām var lepoties ar savu krāšņo dabu, apskates objektiem un sirsnīgajiem cilvēkiem!

Plaukta izstāde “Lai dzīvo vasaras brīvdienas!”

Siltākais un jaukākais gadalaiks ir klāt. Vai esi jau izdomājis, ko darīt garajās brīvdienās? Vasaras darbiņu sarakstā noteikti neaizmirsti ierakstīt arī lasīšanu. Šajā izstādē grāmatas, kurās aprakstīts. kādi interesanti piedzīvojumi atgadījušies bērniem vasaras brīvlaikā. Lai arī tev izdevusies, neaizmirstamiem notikumiem bagāta vasara!

Cikla “Latvijas kultūras kanons” 7. plaukta izstāde “Tautas tradīcijas. Dziesmu svētki”

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Parasti tie notiek reizi piecos gados, un kopš 1873. gada šie svētki ir notikuši 25 reizes. Starpposmā no vieniem svētkiem līdz nākamajiem notiek repertuāra sagatavošana un skates, kurās nosaka nākamo svētku dalībniekus. Parasti pēdējās Dziesmu un Deju svētku dienas rītā notiek svētku gājiens, kurā piedalās visi dalībnieki, savukārt vakarā Mežaparka estrādē notiek noslēguma koncerts. Šie svētki pulcē kopā un saliedē latviešus no visas pasaules, vieno dažādas paaudzes un tautas.

 

Atpakaļ