Literatūras IZSTĀDES bibliotēkās

01.11 - 30.11
Datums Notikums Norises vieta
No 1.07. līdz 30.12. Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts. 2018. gada 2. pusgads – Austrija” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
1.-29.11. Tematiska izstāde “Latvijai 100”
Tematiska izstāde “Europeana”
Izstāžu cikla “Lasīsim lasītavā!” 8. izstāde “Vēsture un zinātne”
1.-30.11.  Plaukta izstāde “Tautas tradīcijas. Tautastērps” /11. izstāde ciklā “Latvijas kultūras kanons”/ Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa
2.-30.11.  Cikla „Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 62. izstāde Vizuālā māksla. Jāzeps Grosvalds. Strēlnieku sērijas darbi, 1916-1917” Jēkabpils pilsētas bibliotēkas abonements
2.-20.11.  Plaukta izstāde “Dzejniecei, tulkotājai Irēnai Auziņai — 60 Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa
5.-30.11. Izstāde “Latvijas nacionālie dabas simboli” Jēkabpils pilsētas bibliotēkas abonements
Plaukta izstāde “Lāčplēša diena” Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa
Plaukta izstāde “Latvijas Republikas proklamēšanas diena”
7.-20.11. Plaukta izstāde “Mārtiņdiena” Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa
9.-30.11. Plaukta izstāde “Ojāram Vācietim 85”

 

Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts. 2018. gada 2. pusgads – Austrija”

Dalībvalsts prezidēšanu Eiropas Savienības Padomē (ES Padomē) paredz 2007. gada 1. janvāra ES Padomes lēmums Nr.2007/5/EK, Euratom, ar ko nosaka secību, kādā dalībvalstis īsteno Padomes prezidentvalsts funkcijas. Prezidentvalsts galvenais uzdevums ir organizēt, saturiski sagatavot un vadīt visu ES Padomes formātu sanāksmes – eksperta līmeņa un ministru līmeņa sanāksmes, turpināt iepriekšējo prezidentūru darbu, kā arī prezidentvalsts statuss dalībvalstīm dod iespēju ietekmēt ES darba kārtību, izvirzot savas prioritātes.

Austrijas prezidentūras prioritātes sabiedrības veselības un farmācijas jomās:

  • Investīcijas ar veselību saistītajā digitālajā infrastruktūrā
  • Zāļu jomas regulējums un piegādēs politika
  • Padomes rekomendācijas par vakcināciju, Regulas priekšlikums par veselības tehnoloģiju novērtējumu, ES nostājas gatavošana Pasaules Veselības organizācijas  Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību astotajai Pušu konferencei.
  • Austrijas prezidentūras mājaslapa: http://www.austria.org/eupresidency-2018/

Tematiska izstāde “Latvijai 100”

Valsts simtgade ir vērienīgākais notikums mūsdienu Latvijas vēsturē. Novembris ir patriotisma mēnesis. Starp visiem svētkiem un atceres dienām īpaša vieta ir 18. un 11. novembrim – Latvijas Republikas proklamēšanas, Lāčplēša dienai.

  1. gada 18. novembrī Rīgas pilsētas Otrajā teātrī, kuru šodien pazīstam kā Latvijas Nacionālo teātri, tiek proklamēta Latvijas Republika. Tā ir Latvijas dzimšanas diena – svētki, kas izdodas brīnišķīgi, ja veidojam tos paši.

Laika posmā no 1918. gada 18. novembra līdz 1919. gada 11. novembrim latviešu karavīri izcīnīja vairākas kaujas, kurās tika gūtas uzvaras, taču noslēdzošā un nozīmīgākā uzvara tika gūta 1919. gada 11. novembrī, kad no Rīgas tika izskausts Bermonta karaspēks jeb Rietumkrievijas Brīvprātīgo karaspēks. Šodien 11. novembris ir zināms kā Lāčplēša diena, kurā tiek pieminēti visi Latvijas Brīvības cīņās kritušie.

Tematiska izstāde “Europeana”

2008. gada 20. novembrī – sabiedrībai kļuva pieejama Eiropas multivides tiešsaistes bibliotēka „Europeana”. Tīmekļa vietnē http://europeana.eupieejamas vairāk nekā divi miljoni grāmatu, karšu, ierakstu, fotogrāfiju, arhīvdokumentu, gleznu un filmu no 27 Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo bibliotēku un citu kultūras iestāžu krājumiem. Kopumā no Latvijas muzejiem Europeanaintegrēti 23 960 digitālie objekti – muzeju priekšmetu apraksti ar attēliem, tai skaitā no tādiem pazīstamiem muzejiem kā Turaidas muzejrezervāta, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Dabas muzeja, Latvijas Kara muzeja, Ainažu Jūrskolas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un daudziem citiem Latvijas muzejiem.

Izstāžu cikla “Lasīsim lasītavā!” 8. izstāde “Vēsture un zinātne”

Izdevniecība “Dienas žurnāli” bija pirmā, kas Latvijas lasītājus iepazīstināja ar visā pasaulē plaši pazīstamo populārzinātnisko žurnālu segmentu. Par kvalitatīvu saturu, kas veidots saistošā un saprotamā valodā, gādā rakstu autori – izcili savas nozares speciālisti, kas var lepoties ar ilggadēju pieredzi, rakstu konsultanti ir pieredzējuši zinātnieki. Populārzinātniskajos žurnālos inteliģentu un zinātkāru lasītāju gaida visplašākais tēmu loks – nozīmīgākie vēstures notikumi, spožākie zinātnes atklājumi, jaunākās tehnoloģijas, leģendāru personu dzīvesstāsti un neparastu notikumu rekonstrukcija. Ilustrētā Junioriem ir vienīgais bērnu žurnāls ar tik augstvērtīgu un izglītojošu saturu. “Nezināmā Vēsture’’Bagātīgi ilustrēts žurnāls, kas ļauj uz vēsturi paraudzīties no cita skatupunkta. Žurnāla mērķauditorija ir visu vecumu un dzimumu lasītpratēji latviešu valodā, kurus interesē vēstures mīklas, aizraujoši pagātnes notikumi, alternatīvi vēstures scenāriji un ievērojamu personu dzīvesstāsti. Vēsture nav garlaicīga, tā vienkārši ir jāprot interesanti pasniegt – tā uzskata žurnāla izdevēji. „Ilustrētā zinātne” ik mēnesi stāsta par jaunākajiem, visaizraujošākajiem un dažbrīd pat neticamajiem sasniegumiem visdažādākajās zinātņu nozarēs. Žurnāla mērķis ir rosināt interesi par zinātni, stāstot par to viegli uztveramā un izklaidējošā formā. „Ilustrētā pasaules vēsture” saistoši stāsta par svarīgākajiem notikumiem un izcilām personībām pasaules un Latvijas vēsturē. Bagātīgas ilustrācijas un daudz saistošas informācijas par lielākajiem civilizācijas pavērsieniem, kariem, valdniekiem, politiķiem un tautu likteņiem, pasaules apgūšanu un kultūras vēstījumiem nākotnei.

“Leģendas’’ – katru mēnesi stāsti par izciliem cilvēkiem un leģendāriem notikumiem! Ik numurā atrodami aizraujoši, bagātīgi ilustrēti stāsti par Latvijas un pasaules notikumiem. Žurnāls par spilgtām, leģendārām personībām, skandaloziem un mīklainiem notikumiem, aizraujošām mīlas afērām un neparastām sabiedriskām norisēm. «Planētas Noslēpumi» –  žurnāls atklāj intriģējošus faktus par nezināmo, šķetina vēstures līkločus un nākotnes pareģojumus, ielūkojas slavenāko noziegumu shēmās, iepazīstina ar slepeniem arhīviem un neticamām zinātnieku iecerēm. 

Izstādi var apmeklēt Jēkabpils Galvenā bibliotēkā 2018. gada no 1. novembra līdz 29. novembrim.

Plaukta izstāde “Tautas tradīcijas. Tautastērps”

2018. gada novembrī Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā.

Latviešu tauta laikmetu griežos ir piedzīvojusi daudz nebaltu dienu, tomēr spējusi nosargāt savu valodu, tautas dziesmas un tautastērpus. Tie veidojušies daudzu gadsimtu gaitā un raksturo darinātājas – latviešu sievietes – darba tikumu, gaumi un skaistuma izjūtu. Mūsdienās tautastērpi ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Īpaši krāšņie un daudzveidīgie tērpi uzzied Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, ko varējām redzēt arī šovasar.

Plaukta izstāde “Dzejniecei, tulkotājai Irēnai Auziņai — 60”

Dzejniece un tulkotāja Irēna Auziņa dzimusi rakstnieces, tulkotājas Irinas Cigaļskas un dzejnieka Imanta Auziņa ģimenē. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļu. Tulkojusi franču dzeju (Šarls Bodlērs) un franču filozofu darbus (Žans Žaks Ruso, Mišels Fuko). Iznācis dzejoļu krājums “Viss, nekā” (1989).

Plaukta izstāde “Lāčplēša diena”

Lāčplēša diena ir piemiņas diena, ko atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār tā saukto Bermonta karaspēku, kurš mēģināja iebrukt Rīgā 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

Plaukta izstāde “Latvijas Republikas proklamēšanas diena”

Pirms 100 gadiem – 1918. gada 18. novembrī – Rīgas pilsētas 2. teātrī (tagadējā Nacionālajā teātrī) proklamēta Latvijas Republika un apstiprināta jaunās valsts Pagaidu valdība.

Plaukta izstāde “Mārtiņdiena”

10. novembris – Mārtiņa diena, kas tiek uzskatīta par rudens beigām un ziemas sākumu. Mārtiņa dienas svinēšana ieviesta jau 650.gadā ar pāvesta Mārtiņa pavēli. Svētais Mārtiņš, ar ko saistās Mārtiņa dienas svinēšana, dzīvoja IV gadu simtenī. Latvieši Mārtiņa dienu uzskata par rudens beigu un ziemas sākumu. Līdz šai dienai jāpabeidz visi rudens darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme. Zeme dodas atpūtā. Ja to traucē arot, tad nākamā gadā nav gaidāma laba raža. Mārtiņa diena saistās arī ar veļu laika beigām.

Plaukta izstāde “Ojāram Vācietim 85”

Latviešu dzejnieks dzimis 1933. gada 13. novembrī, miris 1983. gada 28. novembrī. Dzejnieka dzīves laikā publicēti 18 dzejoļu krājumi (to skaitā sešas grāmatas bērniem) un divas īsprozas grāmatas. Pēc dzejnieka nāves grāmatās Nolemtība (1985) un Ex libris (1988) iznāca savulaik periodikā publicētie, rokrakstā palikušie un cenzūras atraidītie dzejoļi. Viņš pārtulkojis M. Bulgakova romānu Meistars un Margarita.

Atpakaļ