Literatūras IZSTĀDES bibliotēkās

01.12 - 30.12
Datums Notikums Norises vieta
No 1.07. līdz 30.12. Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts. 2018. gada 2. pusgads – Austrija” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
1.-29.12. Tematiska izstāde “Saules gads. Ziemassvētki”
Tematiska izstāde “Akadēmiķim Jānim Stradiņam – 85”
Izstāžu cikla “Lasīsim lasītavā!” 8. izstāde “Rokdarbu meistarklases žurnālos”
Ciklā “Latvijas kultūras kanons” 12. plaukta izstāde “Tautas tradīcijas. Latvju dainas” Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa
1.-15.12.  Plaukta izstāde “Advente” Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa
3.-15.12.  Plaukta izstāde “Rakstniekam Apsīšu Jēkabam — 160 Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa
4.-29.12. Izstāžu cikla “Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 62. literatūras izstāde “Vizuālā māksla. Nikolauss Sefrenss, jaunākais. Liepājas Sv. Annas baznīcas altāra retabls (1697) Jēkabpils pilsētas bibliotēkas abonements
15.-29.12. Plaukta izstāde “Rakstniekam, scenāristam Andrim Kolbergam — 80 Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa
15.-27.12. Plaukta izstāde “Ziemassvētki

 

Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts. 2018. gada 2. pusgads – Austrija”

Dalībvalsts prezidēšanu Eiropas Savienības Padomē (ES Padomē) paredz 2007. gada 1. janvāra ES Padomes lēmums Nr.2007/5/EK, Euratom, ar ko nosaka secību, kādā dalībvalstis īsteno Padomes prezidentvalsts funkcijas. Prezidentvalsts galvenais uzdevums ir organizēt, saturiski sagatavot un vadīt visu ES Padomes formātu sanāksmes – eksperta līmeņa un ministru līmeņa sanāksmes, turpināt iepriekšējo prezidentūru darbu, kā arī prezidentvalsts statuss dalībvalstīm dod iespēju ietekmēt ES darba kārtību, izvirzot savas prioritātes.

Austrijas prezidentūras prioritātes sabiedrības veselības un farmācijas jomās:

  • Investīcijas ar veselību saistītajā digitālajā infrastruktūrā
  • Zāļu jomas regulējums un piegādēs politika
  • Padomes rekomendācijas par vakcināciju, Regulas priekšlikums par veselības tehnoloģiju novērtējumu, ES nostājas gatavošana Pasaules Veselības organizācijas  Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību astotajai Pušu konferencei.
  • Austrijas prezidentūras mājaslapa: http://www.austria.org/eupresidency-2018/

Tematiska izstāde “Saules gads. Ziemassvētki”

Ziemas saulgrieži latviešiem ir prieka un līksmības laiks, kad tiek svinēta gaismas uzvara pār tumsu, jo pēc gada garākās nakts saule atkal griežas uz pavasara pusi. Ziemassvētki ir seni zemkopju ieražu svētki, kas svinēti, sākot ar 20. decembri, trīs dieniņas, trīs naksniņas, citviet pat nedēļu. No saules, gaismas labvēlības ir atkarīga visa nākamā gada raža. Līdzās Ziemassvētku nosaukumam dažviet sastopams arī cits, kas attiecināms uz pirmo svētku vakaru un nakti, proti, Bluķa vakars, ķūķu ķoču, vakars. Nosaukums “Bluķa vakars” atgādina par senu rituālu darbību – bluķa velšanu, atdarinot saules gaitu, bet “ķūķu vakars” – par tikpat senu rituālu Ziemassvētku ēdienu izvēlē, kam bija jāveicina turība un labklājība. Taču dainās vairs tikpat kā nav saglabājušies šie senie nosaukumi, tās min vairs tikai Ziemassvētkus.

Izstāžu cikla “Lasīsim lasītavā!” 8. izstāde “Rokdarbu meistarklases žurnālos”

Žurnāli radošām personībām! Rokdarbu un šūšanas meistarklases, padomi iedvesmai, interesantas idejas ikdienai. Šūšana, izšūšana, adīšana, tamborēšana, pērļošana, dekupāža, zīda un stikla apgleznošana, Katram palīdzēs izvēlēties patieso aicinājumu rokdarbu pasaulē: atpūtu no ikdienas darbiem un steigas. Žurnāls “Burda” skaists, krāsains, un smaidīgās Annes Burdas portrets pirmajā lapā.

Esam pārliecināti, ka žurnāli “Rokdarbu vācelīte’’, “Anna’’, “ Burda’’, Сабрина’’, “ Лена креатив’’, “ Вязание: ваше хобби’’, “ Лена рукоделие’’ sniegs iedvesmu fantastiskām, pašdarinātām ziemassvētku un Jaunā gada dāvanām, pašdarinātiem Ziemassvētku un Jaunā gada balles tērpiem, kā arī idejām, kuru realizācijai būs nepieciešama Jaunā gada apņemšanās!

Ciklā “Latvijas kultūras kanons” 12. plaukta izstāde  “Tautas tradīcijas. Latvju dainas”

2018. gada decembrī Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā.

Tautasdziesmas jeb dainas patiesi ir viena no latviešu tautas bagātībām, un lepoties ar tām mums ir pamats. Neba katrai tautai ir tik daudz dziesmu kā mums. Un vēl latviešiem ir palaimējies, ka tieši mums bija savs Krišjānis Barons – vīrs, kas tautasdziesmu vākšanai un kārtošanai spēja atdot savu garo mūžu. Tā vainagojums bija “Latvju dainu“ izdevums sešos sējumos (1894-1915). Šajos biezajos dainu sējumos ierakstīta mūsu valoda, vēsture, dabas skaistums, darba tikums, tautas pieredze un sapņi. Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju…

Plauka izstāde “Advente”

Vārds „advents” nāk no latīņu valodas, tulkojumā tas nozīmē „atnākšana” vai „nākšana”, un Adventa laiks simboliski kristiešus aicina sagatavoties Jēzus Kristus atnākšanai jeb piedzimšanai. Advents tiek saistīts ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām. Šajā laikā no egļu zariem pītajā adventes vainagā tiek dedzinātas četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā. Adventa laika būtisks simbols ir vainags jeb aplis, kas apzīmē mūžību un vienotību, gaismas uzvaru pār tumsu. To veido no mūžzaļiem priežu vai egļu zariem, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību.

Plaukta izstāde “Rakstniekam Apsīšu Jēkabam — 160”

Apsīšu Jēkabs, īstajā vārdā Jānis Jaunzemis, ir reālistiskā stāsta ieviesējs latviešu literatūrā, arī pirmais bibliotēkas vadītājs, kā toreiz sauca, tā bija  1. publiskā lasītava. Viņa populārākie stāsti ir “Bagāti radi”, “Svešos ļaudīs”, arī “Krusttēvs Ādams”, “Ārprātīgais”, “Pie pagasta tiesas”, „Kaimiņi”. Apsīšu Jēkabs visu mūžu bija skolotājs un nav daudz viņa literāro darbu. Saglabājušies vismaz divpadsmit prozas darbi, bijuši arī daži dzejoļi, kā arī tulkojumi. Piemēram, kas gan nezina Hansu Kristianu Andersenu?! Bet vai zinājāt, ka tās savulaik latviskojis Apsīšu Jēkabs? Jā, viņš iztulkojis apmēram 150 Hansa Kristiana Andersena pasakas, kas izdotas sešos sējumos.

Plaukta izstāde “Rakstniekam, scenāristam Andrim Kolbergam — 80”

Andris Kolbergs dzimis 1938. gada 21. decembrī Jūrmalā ir latviešu rakstnieks un scenārists. Rakstnieks, debitējis kā humorists, taču drīz vien pievērsies detektīvprozai. A. Kolbergs kļuva par vienu no populārākajiem latviešu kriminālromānu rakstniekiem. Sarakstījis deviņus romānus, dažus garstāstus un stāstus. Pieci romāni un viens garstāsts ekranizēti latviešu kinomākslas sliktāko tradīciju garā; rakstījis arī kinoscenārijus. Saņēmis Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā (2011).

Plaukta izstāde “Ziemassvētki”

Nevieni svētki nenorit bez paaudžu paaudzēs krātām tradīcijām. Arī gada īsākajai dienai un garākajai naktij jeb Ziemassvētkiem vai ziemas saulgriežiem ir savas tradīcijas. Ziemassvētkiem savulaik cilvēki gatavojušies ļoti ilgi — sakopuši sētu, izpušķojuši istabu ar dažādiem rotājumiem no salmiem, kaltētām puķēm, ēveļskaidām, putnu spalvām un dziju. Par latviešu raksturīgākajām tradīcijām tiek uzskatītas – pirtī iešana, deviņu ēdienu ēšana, kas nodrošina pārtikušu nākamo gadu, iešana budēļos, ķekatās jeb čigānos, bluķa vilkšana, zīlēšana un dāvanu dāvināšana.

Atpakaļ