Literatūras IZSTĀDES bibliotēkās

01.02 - 28.02
Datums Notikums Norises vieta
1.-28.02. Izstāžu cikla “Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju 100. gadadiena” 2.izstāde “Latvijas Valsts Vēstures arhīvs” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
Tematiska izstāde “Eiro 5 gadi Latvijā”
Tematiska izstāde “Visaugstākā laime, ko cilvēks var gūt, ir mīlēt otru, un mīlētam būt…”
Izstāžu cikla “Latvijas 15 gadi Eiropas Savienībā” 2. Izstāde “Tautas nobalsošana”
1.-28.02. Plaukta izstāde “Krāsainā pasaku valstība” / grafiķei, bērnu rakstniecei Margaritai Stārastei — 105 Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa
Plaukta izstāde “Manas pirmās manieres”
Plaukta izstāde “Par draudzību un mīlestību”
Plaukta izstāde “Bērnu žūrijas 2018” grāmatu izstāde
1.-28.02. Grāmatu skate “Pasaku burve – Margarita Stāraste” / māksliniecei Margaritai Stārastei – 105 Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa
Plaukta izstāde “Visiem, kas negrib garlaikoties” / rakstniekam Ēriham Kestneram – 120
Plaukta izstāde “Sveiks, Cūkas gads!”
5.-28.02. Izstāžu cikla “Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 65. literatūras izstāde “Vizuālā māksla. Kārlis Padegs (1911-1940). Sērija “Sarkanie smiekli” (1930-1931)” Jēkabpils pilsētas bibliotēka

 

Izstāžu cikla “Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju 100. gadadiena” 2.izstāde “Latvijas Valsts Vēstures arhīvs”

Latvijas Valsts vēstures arhīvs ir 1919. gadā Latvijas Republikā izveidota zinātniski pētnieciska iestāde, kurā tiek uzglabāti, pētīti, restaurēti, kataloģizēti, un aprakstīti vēstures rakstītie avoti un dokumenti, adrese: Slokas ielā 16, Rīgā.

Latvijas Valsts vēstures arhīvs ir Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienība, kurā uzkrāti vairāk nekā seši miljoni dokumentāro liecību par vēsturiskajiem notikumiem, politiskajiem procesiem, ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi Latvijas teritorijā laikposmā no 1220. līdz 1945. gadam. 

Latvijas Valsts vēstures arhīvs ir vecākais no Latvijas arhīviem, un tajā tiek glabāti senākie dokumenti – pergamentu kolekcija, muižu un dvēseļu revīziju materiāli, baznīcu dokumenti u.c. Jaunākie Latvijas Valsts vēstures arhīvā uzkrātie dokumenti aptver Latvijas Republikas neatkarības periodu (1918-1940), kā arī Vācu okupācijas laiku (1941-1945).

  1. gadā arhīvs Rīgas pilī aizņēma 82 telpas, kurās glabājās ap 500 000 arhivāliju. 1931. gadā arhīvs pārcēlās uz bijušo Rīgas pilsētas lombarda ēku Slokas ielā 16 (nams būvēts 1913. gadā).

No 1936.–1939. gada arhīva ēkai Slokas ielā 16. uzceļ piecu stāvu piebūvi un piešķir papildus telpas Rundāles pilī.

Latvijas Nacionālā arhīva ēkās telpas funkcionāli iedala trijās zonās:

  • apmeklētāju apkalpošanas telpu zona, ko veido telpas apmeklētāju pieņemšanai un informācijas sniegšanai, lasītavai, izstādēm, uzziņu sistēmas izvietošanai un garderobei;
  • darba telpu zona, ko veido kabineti darbiniekiem un darba telpas (piemēram, uzskaites dokumentu izvietošanai, dokumentu apstrādei, pieņemšanai, dezinfekcijai, izolatoram);
  • glabātavu telpu zona, ko veido arhīva glabātavas.

Tematiska izstāde “Eiro 5 gadi Latvijā”

Šogad Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāji atzīmēs 20 gadus kopš eiro ieviešanas. Savukārt Latvija svinēs pirmos piecus gadus kopš pievienošanās Eirozonai. Visā Eirozonā banknotes ir vienādas. Tomēr katrai Eirozonas dalībvalstij ir atļauts attēlot savu dizainu monētu reversā. Latvijas eiro monētu reverss dizains tika izvēlēts tautas ideju konkursā jau 2004. gadā. Ideju konkursa žūrija Latvijas eiro monētām izvēlējās tādus attēlus, kas simbolizē Latviju un tās galvenās vērtības.

Eiro ieviešana piesaistīja lielākas uzņēmējdarbības un investīciju iespējas, kā arī vairāk uzņēmējdarbības partneru. Eiro kā Latvijas valūta atviegloja piekļuvi vairāk nekā 500 miljoniem patērētāju Eiropas Savienībā, kā arī citur. Pievienošanās Eirozonai ievērojami paaugstināja tūrisma potenciālu. Latvijā tūristiem ir iespēja baudīt dabu, augsto kultūru un tautas kultūru, unikālo arhitektūru un daudzas izklaides iespējas, nesalīdzinot preču un pakalpojumu cenas daudzās valūtās.

Tematiska izstāde “Visaugstākā laime, ko cilvēks var gūt, ir mīlēt otru, un mīlētam būt…”

Svētā Valentīna diena jeb Visu mīlētāju diena, sarunvalodā bieži Valentīna diena, ir mīlestības svētki, kas katru gadu daudzās valstīs tiek svinēti 14. februārī. Šajā dienā mīļotie cilvēki ar apsveikumiem un dāvanām pastiprināti pauž savu mīlestību vienam pret otru.

Viena no leģendām vēsta, ka Valentīns bijis Senās Romas priesteris. Kad imperators Klaudijs II (m. ē. 3. gadsimts) secināja, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kam ir sieva un ģimene, viņš aizliedza jauniem, neprecētiem vīriešiem precēties. Priesteris Valentīns, kas saprata šā lēmuma netaisnīgumu, nepakļāvās imperatora pavēlei un turpināja slepus laulāt iemīlējušos pārus. Kad Valentīna nepakļaušanos atklāja, Klaudijs ielika viņu cietumā. Klaudijs pat pavēlēja mācītājam izpildīt nāvessodu. Valentīns rakstīja zīmītes cietuma uzrauga meitai, kuru viņš bija iemīlējis. Pirms nāvessoda izpildes jaunais mācītājs palūdza cietuma uzraugam papīru, rakstāmspalvu un tinti un uzrakstīja meitenei atvadu vēstuli, ko nobeidz ar īsu frāzi “Tavs Valentīns”. Saņēmusi šo zīmīti, cietuma uzrauga meitu, kas līdz šim neko nenojauta par jaunā mācītāja jūtām, pārņēma apskaidrība. No tā laika cilvēki šo dienu sagaida kā Visu mīlētāju svētkus. Bet 496. gadā Romas pāvests Gelasius pasludināja 14. februāri par Svētā Valentīna dienu.

Izstāžu cikla “Latvijas 15 gadi Eiropas Savienībā” 2. Izstāde “Tautas nobalsošana”

Latvijas Republikas Satversmē ir paredzēti septiņi gadījumi, kad paredzēta tautas nobalsošana.  Tautas nobalsošanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā bija atvēlēta viena diena – 2003. gada 20. septembris. Pilsoņiem bija uzdots jautājums “Vai jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?”. Tautas nobalsošanā piedalījās 71,5% vēlētāju. “Par” bija nodotas 676 700 balsis (67,0%), “pret” — 325 980 (32,3%). 

Plaukta izstāde “Krāsainā pasaku valstība” / grafiķei, bērnu rakstniecei Margaritai Stārastei — 105

Naktīs rakstnieces sapņi lielākoties esot bijuši krāsaini – tajos viņa izdzīvoja  savas fantāzijas izloloto varoņu darbus un nedarbiņus. Rakstnieces darbi  daudzās paaudzes ir iemīļoti un pieprasīti. Tos atceras gan mūsu vecvecāki, gan vecāki, gan ļoti patīk mūsu ķipariem!  Atceries savas mīļākās Margaritas Stārastes grāmatiņas?

Plaukta izstāde “Manas pirmās manieres”

Tematiskā literatūras izstāde par labas uzvedības etiķeti. Ir patīkami, ja apkārt ir cilvēki, kas ar cieņu izturas cits pret citu. Tāpēc vēlams jau agrā bērnība apgūt svarīgākās labās manieres un iemācīties pirmos burvju vārdiņus.

Plaukta izstāde “Par draudzību un mīlestību”

Februāris ir mīlestības un draudzības mēnesis.  Mīlestība ir kā samtains, raibs taurenītis, jo tā sastāv no ļoti daudziem, dažādiem, krāsainiem raibumiņiem. No maiguma, mīļuma, jautrības, izpalīdzības, saticības, cieņas, kopīgiem priekiem un bēdām. Jā tas viss jāpasaka dzejā, vai tev pietiks vārdu? Nāc uz  bibliotēku, izstādē būs apskatāma dzeja un novēlējumi šim krāsainajam notikumam.

Grāmatu skate “Pasaku burve – Margarita Stāraste” / māksliniecei Margaritai Stārastei – 105

Margarita Stāraste ir grāmatu ilustrētāja, kurai pateicamies par Zīļuku, Tinci, Kraukšķīti, lācīti Rūcīti, čigānmeitēnu Ringlu, kazlēnu Baltēnu un pārējiem – gan mākslinieces un rakstnieces pašas radītajiem tēliem, gan citu rakstnieku sarakstītajiem, jo arī viņi īpaši mīļi kļuva tieši pēc Margaritas Stārastes ilustrācijām. Šajā grāmatu skatē atkal varēsim skatīt vienkopus daudzās jo daudzās  mākslinieces ilustrētās bērnu grāmatas.

Plaukta izstāde “Visiem, kas negrib garlaikoties” / rakstniekam Ēriham Kestneram – 120

Vācu rakstnieks Ērihs Kestners ir daudzu pasaulslavenu bērnu grāmatu autors, kurš apbalvots ar starptautisku jaunatnes grāmatu prēmiju un Hansa Andersena Andersena medaļu. mazos varoņus. Pats Kestners par savām bērnu grāmatām ir teicis, ka tās ir domātas lasītājiem no astoņiem līdz astoņdesmit gadiem. Visu paaudžu lasītājiem prieku izraisa rakstnieka īpašā nopietnība līdzās atraisītai humora izjūtai, tēlojot neparastās situācijās nonākušos. Populārās grāmatas par Emīlu un Berlīnes zēniem, Punktiņu un Antonu, divām Lotiņām, lai arī uzrakstītas pirms 70 un vairāk gadiem, joprojām ir lasītāko grāmatu vidū.

Plaukta izstāde “Sveiks, Cūkas gads!”

Pēc ķīniešu kalendāra 2019. gads ir Cūkas gads. Cūciņas suvenīros un dāvanās, cūciņas uz apsveikuma kartiņām un televīzijas ekrānos… Cūka un sivēns ir arī šis izstādes grāmatu un pasaku galvenais varonis.

Atpakaļ