Literatūras IZSTĀDES bibliotēkās

No 2.01.	Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts – Malta”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka
3.-29.04.	Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017” 3. izstāde “Iespēju durvis uzņēmējiem / ES – Kanādas tirdzniecības nolīgums”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka
3.-29.04.	Izstāžu cikla “Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu. Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 4. izstāde “Jaunsudrabiņš trimdā”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka
3.-22.04.	Plaukta izstāde  “Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs, Glabāsim Lieldienu prieku arvien, Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī. Lieldienu saule lai atspīd arvien.”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa
4.-29.04.	Plaukta izstāde “Pavasara svētki – Lieldienas”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka
4.-29.04.	Plaukta izstāde “Fizioterapija”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka
5.–30.04.	Izstāžu cikla “Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 45. literatūras izstāde “Literatūra. Ēriks Ādamsons. Smalkās kaites (1937)”	Jēkabpils pilsētas bibliotēka, abonements
12.-29.04.	Plaukta izstāde “Lai mīļvārdi atgriežas” Kornēlijai Apškrūmai – 80	Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa
20.-29.04.	Plaukta izstāde “Putnu stundā kopā ar Ilzi Indrāni” – rakstniecei 90 gadu jubileja	Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa
24.04.-10.05.	Plaukta izstāde “Katram mazam putniņam…” Pēterim Brūverim – 60	Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa

Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017” 3. izstāde “Iespēju durvis uzņēmējiem / ES – Kanādas tirdzniecības nolīgums”

Starptautiskā tirdzniecība ir viens no Eiropas Savienības kopīgās politikas un uzplaukuma stūrakmeņiem, uz ko tā ir būvējusi savu ekonomisko attīstību.
Tirdzniecība ir tā sauktā ES kompetence, kas nozīmē, ka tirdzniecības līgumus ar trešajām valstīm slēdz ES kā vienots bloks, nevis katra valsts atsevišķi, tādejādi palielinot ES kā vienota reģiona nozīmi starptautiskajā arēnā un vienlaikus veicinot vienotus spēles noteikumus starp dalībvalstīm iekšienē. Šobrīd ES ir noslēgusi vairāk nekā 40 starptautiskās tirdzniecības līgumu un vairāk nekā 20 līgumi ir sarunu procesā. CETA (Kanādas starptautiskās tirdzniecības nolīgums) šo līgumu vidū izceļas ar to, ka tas ir līdz šim modernākais un visaptverošākais līgums, kas regulē ne tikai tirdzniecības nosacījumus, bet uzstāda arī augstus standartus pārtikas drošībai, vides aizsardzībai, darbaspēka tiesībām.

 Izstāžu cikla “Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu. Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 4. izstāde “Jaunsudrabiņš trimdā”

Nevēlēdamies sadarboties ar gaidāmo režīmu un arī neziņas mākts par turpmāko, Jānis Jaunsudrabiņš 1944. gadā no Ropažiem dodas trimdā, mantību sakrāvis divriču ratiņos. Ko viņam visvairāk žēl atstāt? “Pirmām kārtām žēl Gaujas. Tad jauno ābelīšu… Vēl žēl meža un vakara mākoņu virs tā.” No 1944. — 1947. gadam rakstnieks dzīvo Vācijā, DP nometnēs un dažādās vietās — Bīlefeldē, Bindē, Verfenē un citur. Saraksta “Piemini Latviju!“, “Kapri“, “Bez Dzimtenes”. No 1948. — 1962. gadam pārceļas uz Kērbeku Mēness ezera krastā esošā mājā, kuru vēlāk nosauc par Mēnesnīcu. 1950. gadā iznāk “Zaļā grāmata”. 1957. gadā Zviedrijā izdod autobiogrāfiju “Mana dzīve”. Ir iecere rakstīt “Raibo grāmatu”, bet to nerealizē. 1960. gados progresē sirds un asinsvadu slimība. 1962. gada 28. augustā rakstnieks mirst. Apbedīts Kērbergas kapsētā. 1997. gadā 13. septembrī pārapbedī Neretā Ķišķu kapos.

Plaukta izstāde

“Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,

Glabāsim Lieldienu prieku arvien,

Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.

Lieldienu saule lai atspīd arvien.”

Lieldienu laiks rosina uz dažādām rotaļām kopā ar bērniem, jo svētku galvenie simboli – olas, šūpošanās un ar tiem saistītie ticējumi jau paši par sevi rosina uz izdomu un spēli. Izstādē aplūkojamas dažādas tradīcijas, ticējumi, svinību ieteikumi – viss, kas sasitās ar Lieldienām.

Plaukta izstāde “Pavasara svētki – Lieldienas”

Lieldienas ir svarīgākie kristiešu svētki, kad piemin Kristus augšāmcelšanos pēc krustā sišanas. Rietumos tās tiek svinētas pirmajā pavasara svētdienā pēc pilnmēness iestāšanās. Pirms Lieldienām ir grēku nožēlošanas laiks, lielais gavēnis, un Lieldienas ir līksmības diena. Krievu pareizticīgie Lieldienu datumu aprēķina atšķirīgi, tāpēc pareizticīgo Lieldienas parasti svin pāris nedēļu vēlāk. Nedēļu pirms Lieldienām sauc par Svēto nedēļu, un tajā ir Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena. Lielais gavēnis beidzas Svētās sestdienas pusnaktī.

Plaukta izstāde “Fizioterapija”

Fizioterapija ir kustību terapijas metode, kas ietver speciālas tehnoloģijas, ārstniecisko vingrošanu, kā arī manuālo terapiju. Fizioterapija sekmīgi ārstē slimības, kas ir saistītas ar kustību traucējumiem, kaulu, muskuļu, locītavu un saišu problēmām. Tā samazina sāpes muskuļos un locītavās, atjauno vai palīdz saglabāt locītavās noteiktu kustību apjomu, atvieglo hronisku slimību gaitu. Fizioterapija ir būtiska arī pie sirds-asinsvadu slimībām un plaušu saslimšanām, lai pēc slimības atjaunotu cilvēka fizisko izturību, normalizētu elpošanu un sirds darbību. Fizioterapijas procesā tiek izmantotas gan aktīvas, gan pasīvas metodes.  Bieži to pamatā ir terapeitiskie vingrinājumi un svarīgs priekšnosacījums veiksmīgai terapijai ir aktīva pacienta iesaistīšanās ārstēšanas procesā. Fizioterapeita ieteiktos ārstniecības līdzekļus nevar nopirkt aptiekā – lai ārstēšana būtu iedarbīga, vingrojumu komplekss, ko pacientam izvēlas fizioterapeits, ir jāpilda regulāri un arī pastāvīgi mājas apstākļos.

Plaukta izstāde “Lai mīļvārdi atgriežas”

Kornēlijai Apškrūmai – 80

Mīļumvārdu autore Kornēlija Apškrūma svin 80 gadu jubileju. Interesanti, ka K. Apškrūmas dzeja atrodas pieprasītāko grāmatu augšgalā, pārsteidzot visus, kas uzskata, ka mūsdienu pragmatiskajā un steidzīgajā pasaulē dzeja piedzīvo norietu.

K. Apškrūma dzimusi 1937. gada 12. aprīlī Valkas rajonā. Viss darba mūžs četrdesmit piecu gadu garumā aizvadīts, strādājot bibliotēkā un dažādos citos ar kultūras nozari saistītos darbos.

Plaukta izstāde “Putnu stundā kopā ar Ilzi Indrāni” – rakstniecei 90 gadu jubileja

Ilze Indrāne īstajā vārdā Undīna Jātniece ir skolotāja, skolas direktore, rakstniece un dramaturģe, kas dzimusi 1927. gadā 23. aprīlī Lazdonas pagasta “Ciskānos”, bet šobrīd dzīvo Praulienas pagasta “Lejaszīlēs”. Dabas ainas Ilzi jau bērnībā rosināja gan dzejas, gan citu sacerējumu rakstīšanu. Savukārt, dramatiskie pārdzīvojumi pēckara gados, saskarsme ar karā izpostīto ģimeņu nelaimīgiem bērniem, viņu pievērsuši cilvēka dvēseles izzināšanai. Viņas literārajā pūrā ir stāsti, lugas, bērnu grāmatas, romāni, garstāsti. Visiem labi zināma bērnu grāmata “Tipsis, Topsis un Tedis” un smeldzīgais romāns par mīlestību “Lazdu Laipa”.  No 1961. gada Ilze Indrāne ir Rakstnieku savienības biedre.

Plaukta izstāde “Katram mazam putniņam…”

Pēterim Brūverim – 60

Dzejnieka Brūvera vārdu Latvijā pazīst lieli un mazi dzejas cienītāji, teātra mīļotāji un kultūras pazinēji. Dzejnieka mūžs diemžēl priekšlaikus aprāvās 2011. gadā, bet viņa asprātīgās dzejas rindas, trāpīgie salīdzinājumi un valodas bagātīgais plūdums turpina dzīvot gan sešos dzejas krājumos un tetraloģijā «Valodas ainava», gan atdzejā, gan teātra izrādēm rakstīto dziesmu tekstos.