Literatūras IZSTĀDES bibliotēkās
| Datums | Notikums | Norises vieta |
| No 3.07 | Plaukta izstāde “Pilsētas svētki Jēkabpilī 1998 – 2016” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 3.-28.07. | Plaukta izstāde “Sajūti Jēkabpili” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa |
| 3.-28.07. | Izstāde “Tautas tērpa stāsts” – ukraiņu biedrības “Javir” senču mantojums | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 3.-28.07. | Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017” 6. izstāde “Eiropas vēstures nams” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 3.-28.07. | Izstāžu cikla “Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu / Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 7. Izstāde “Jaunsudrabiņa makšķernieka gaitas” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 5.-28.07. | Plaukta izstāde “Dzejniekam, tulkotājam Jāzepam Osmanim – 85 (1932-2014)” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa |
| 5.07.- 31.08. | Izstāžu cikla “Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 48. literatūras izstāde izstāde “Literatūra. Brāļi Kaudzītes. Mērnieku laiki (1879)” | Jēkabpils pilsētas bibliotēka, abonements |
| 19.-28.07. | Plaukta izstāde “Rakstniekam Valdim Grenkovam – 90 (1927–1989)” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa |
Plaukta izstāde “Pilsētas svētki Jēkabpilī 1998 – 2016”
Pilsētas svētku svinēšanas tradīcija Jēkabpilī uzsākta 1998. gadā. Sākotnēji tika godinātas atsevišķas pilsētas ielas. Svētkos sakoptas ielas, cēla pilsētnieku pašapziņu, radīja vienotības sajūtu, spodrināja pilsētas tēlu. Grūti iedomāties vasaru Jēkabpilī bez pilsētas svētkiem. Šogad no 6. līdz 8. jūlijam pilsētā abpus Daugavas tiks svinēti svētki. Bibliotēka aicina pilsētniekus un viesus iepazīties ar izstādi “Pilsētas svētki Jēkabpilī 1998 – 2016”. Izstādē būs skatāma pilsētas svētku vēsture – svētku norises programmas, apraksti par ielām, kurās sākotnēji tika svinēti svētki, svētku tradīcijas, un citas aktivitātes.
“Sajūti Jēkabpili”
Izstādē apskatāms viss par Jēkabpili, jēkabpiliešiem – mums ir ar ko lepoties!
Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017” 6. izstāde “Eiropas vēstures nams”
Šī gada 6. maijā Briselē tika atklāts Eiropas vēstures nams, kura pastāvīgā ekspozīcija ir veltīta 20. gadsimta Eiropas un Eiropas integrācijas vēsturei. Muzejā apskatāmi priekšmeti no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Starp Latviju pārstāvošajiem eksponātiem skatāms Latvenergo koncerna Enerģētikas muzeja krājuma priekšmets – elektroenerģijas skaitītājs.
Eiropas Savienības muzejs – Eiropas vēstures nams (House of European History) Briselē vieta, kur apspriest, jautāt un pārdomāt Eiropas vēsturi. Ekspozīcija apmeklētājiem radīs iespēju labāk iepazīt Eiropas vēsturi un iesaistīties vēstures procesu ietekmes uz mūsdienām izvērtēšanā. Eiropas vēstures namā eksponēs arī eksponātus no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Tukuma muzeja. Tukuma muzejs eksponēs vēstuli uz bērza tāss, kuru 1942. gada 1. oktobrī Tukuma advokāts Kārlis Roberts Kalevics (1877-1945) sūtījis no Vjatlaga nometnes savai dzīvesbiedrei Verai Mildai Kalevicai (1890-1972) uz nometinājuma vietu Krasnojarskas apgabalā.
Izstāžu cikla “Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu / Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 7. Izstāde “Jaunsudrabiņa makšķernieka gaitas”
Slavenas ir kļuvušas Jāņa Jaunsudrabiņa makšķernieka gaitas.
Jānis Jaunsudrabiņš jāpiemin arī kā dabas poētisks slavināšanas meistars. Savos tēlojumos «Ūdeņi», kas veltīti vasarai, gaismai, ziliem ūdeņiem, zaļām pļavām un filozofijai par zivīm mūsu zemes ūdeņos. Savās makšķernieka gaitās, par kurām prot aizraujoši stāstīt, rakstnieks skaidri zina un var pasacīt, kurā vietā upēs vai ezeros todien meklējama viena vai otra zivs un kad šai zivij patiksies uzķerties uz āķa. Dzīvošana ūdeņu krastos ar makšķeri rokā ir viņa talanta trešais turpinājums, ir viņa būtiskā daļa. Ja kāds to aizliegtu, rakstnieks pazaudētu iedzimto sirds prieku un ierosmēm, domām redzamus spārnus, lidojot caur brīnumiem un burvībām.
Sirsnīgo bērnu dzejoļu autors Jāzeps Osmanis svin 85. jubileju
Ar Jāzepa Osmaņa asprātīgajiem un sirsnīgajiem bērnu dzejoļiem uzaugusi ne viena vien paaudze, daudzi mācījušies no viņa un Oto Ņesterova sastādītās ābeces. Nozīmīgs ir Jāzepa Osmaņa devums bērnu literatūrā. Sarakstījis desmit dzejoļu grāmatas bērniem: „Nerātnie pirkstiņi” (1956), „Šurumburums” (1968), „Krikumkrakumi” (1977), „Roku rokā” (1982), „Teiksmainās zivis”, „Raibais taurenis” (abas 1999), „Bizbizmārīte” (2001) u.c.
Valdis GRENKOVS (īst. v. Voldemārs Grenkovs) svin 90 jubileju
Viņa rakstītās grāmatas bērniem ir viegli uztveramas, tās rakstītas no mazā cilvēka redzes viedokļa, dažkārt ar humoru tēlota ikdiena, jautri un bēdīgi piedzīvojumi, izsmieti sliņķi un palaidņi. Iemīļotas ir autora dzejoļu grāmatas “Mūsu ciemats”, Dārzā”, “Saules zaķēns, “Pipars uz mēles” un izlase “Negantā muša”.
