Literatūras izstādes bibliotēkās
| Datums | Notikums | Norises vieta |
| No 01.07. | Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts 2017. gada 2. pusgads – Igaunija” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 1.-30.08. | Plaukta izstāde “Ziedi, ziedi rudzu druva” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa |
| 1.-30.08. | Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017” 7. izstāde “Izšķērdētā pārtika un izniekotās iespējas” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 1.-30.08. | Izstāžu cikla “Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu. Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 8. izstāde “Rakstnieka vecāki” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 11.08.-30.11. | Plaukta izstāde “Piedzīvojumi un noslēpumi” Angļu rakstniecei Enidai Blaitonai — 120 | Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa |
| Līdz 31.08. | Izstāžu cikla “Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 48. izstāde “Literatūra. Brāļi Kaudzītes. Mērnieku laiki (1879)” | Jēkabpils pilsētas bibliotēka, abonements |
Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts 2017. gada 2. pusgads – Igaunija”
Padomes prezidentvalsts pilnvaras ik pēc sešiem mēnešiem pārņem cita ES dalībvalsts. Šo sešu mēnešu laikā prezidentvalsts vada visu līmeņu Padomes sanāksmes, palīdzot nodrošināt ES darba nepārtrauktību Padomē. Igaunijas prezidentūras prioritāšu pamatā ir Eiropadomes stratēģiskā programma un kopīgie mērķi, ko dalībvalstis un ES iestādes formulējušas Romas deklarācijā par godu Romas līgumu 60. gadadienai. Prezidentvalsts Igaunija galveno uzmanību pievērsīs kopīgo vērtību – labklājības, drošības, miera un stabilitātes – saglabāšanai Eiropā. Tā centīsies Eiropas vienotību uzturēt ar praktiskiem lēmumiem. Nākamo sešu mēnešu laikā prezidentvalsts lielākā uzmanība būs vērsta uz četrām galvenajām jomām: atvērta un inovatīva Eiropas ekonomika, droša un neapdraudēta Eiropa, digitāla Eiropa un datu brīva aprite, kā arī iekļaujoša un ilgtspējīga Eiropa.
Plaukta izstāde “Ziedi, ziedi rudzu druva”
Senie latvieši augustu sauca par rudzu mēnesi. Augusts ir pēdējais vasaras mēnesis. Sāk ienākties raža, saimnieces steidz gatavot krājumus ziemai. Izstādē apskatāmas receptes, dārza darbu ieteikumi un viss kas saistās ar augusta darbiem un nedarbiem.
Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017”
7. izstāde “Izšķērdētā pārtika un izniekotās iespējas”
Visā pasaulē milzīga problēma ir pārtikas izniekošana, bet, neatkarīgi no tā, neskaitāmi cilvēki pasaulē cieš badu. Eiropas Savienībā (ES) no nepietiekama uztura cieš 20 miljoni ģimeņu.
Eiropas Parlamenta deputāti rosina līdz 2030. gadam, uz pusi samazināt ES izniekotās pārtikas daudzumu, atceļot pastāvošos pārtikas ziedojumu ierobežojumus un kliedējot derīguma termiņa vai “izlietot līdz” marķējuma radītās neskaidrības. Milzīgais pārtikas atkritumu apjoms ir globāla problēma, ko sadzīviskā līmenī ir grūti apjaust. Trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas netiek apēsta – tā tiek izniekota vai nonāk atkritumos. Šāds šokējošs fakts publicēts ANO faktu lapās. No pārtikas veidiem vislielākie zudumi ir augļiem un dārzeņiem – patērētāja vēderā nenonāk pat 45 % no saražotā. Milzu zudumi ir arī citās pārtikas grupās. Būtībā tas nozīmē, ka ārkārtīgi daudz cilvēku strādā nelietderīgi – lai radītu produktus, kas netiks izmantoti, vismaz tam, kam tie paredzēti. Pārtikas ražošanā tiek tērēti milzīgi darbaspēka, enerģijas un līdzekļu resursi, turklāt pārtikas audzēšanas un pārstrādes procesā tiek nodarīts kaitējums videi, noplicinot augsni, lietojot ķimikālijas un iznīcinot dabīgo vidi.
Izstāžu cikla “Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu. Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 8. izstāde “Rakstnieka vecāki”
Grāmatā „Mana dzīve” atceras dzejnieks, rakstnieks un gleznotājs Jānis Jaunsudrabiņš: „Mans tēvs, arī Jānis, ir bijis tikko divdesmit gadus vecs, kad Neretas „Krastiņos ”, kādās godībās, iepazinies ar Ievu Saknīti, un drīz pēc tam viņu apprecēja. Tā bij mana māte.” Apprecējusies divdesmit piecu gadu vecumā un abi ar vīru Jāni sākuši kalpu gaitas “Krodziņos”, vēlāk „Krastos”.
Jaunsudrabiņš: „Jo ilgāk tāda māte dzīvo, jo mīļāka viņa kļūst. Viņa it kā aug un pieaug pilnu māju, pilnu sētu. Man liekas, viņa mūsu ģimenē bija pats gudrākais, labsirdīgākais, atjautīgākais un jaunlaicīgākais cilvēks. Kad 1930. gadā plaši svinējām viņas astoņdesmito dzimšanas dienu, tad, pie galda sēstoties, es pirmo reizi ieraudzīju, cik skaisti ir, kad galda galā sēd tava māte.”
Plaukta izstāde “Piedzīvojumi un noslēpumi”
Angļu rakstniecei Enidai Blaitonai — 120
Enida Blaitone ir viena no visvairāk mīlētajām, lasītajām un tulkotajām 20. gadsimta bērnu rakstniecēm. Autore lieliski iejūtas bērnu piedzīvojumos un pārdzīvojumos. Kaut arī viņas grāmatas sarakstītas pirms gadu desmitiem, tās valdzina ar savu apbrīnojamo mūsdienīgumu.
Enida Blaitona gribēja audzināt savus lasītājus un izskaidrot viņiem, kāda rīcība ir laba un kāda – slikta. Viņas stāsti bērniem ir sagādājuši prieku, kaut arī daudzi pieaugušie uzskata, ka Blaitonas sižeti ir pārāk vienkārši un rakstīšanas stils – vienveidīgs un neinteresants.
