Literatūras IZSTĀDES bibliotēkās
| Datums | Notikums | Norises vieta |
| No 1.07. | Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts 2017. gada 2. pusgads – Igaunija” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| No 1.09. | Plaukta izstāde “1. septembris – Sveicam visus Zinību dienā!” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa |
| 1.-30.09. | Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017” 8. izstāde “Ukrainas Eiropas perspektīvas” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 1.-30.09. | Plaukta izstāde “Dzejniecei un rakstniecei Lijai Brīdakai – 85: “Man patīk, ja jūrā vētra…”” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa |
| 1.09.-30.01. | Plaukta izstāde “Tautsaimniekam, politiķim, Latvijas Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim — 140” (1877–1942) | Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa |
| 1.-30.09. | Izstāžu cikla “Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu. Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 9. izstāde “Rudens saule mūsmājās” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 5.-30.09. | Izstāžu cikla “Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 49. izstāde „Literatūra. Jānis Jaunsudrabiņš. Baltā grāmata (1921), Aija (1911-1925)” | Jēkabpils pilsētas bibliotēkas abonements |
| No 22.09. | Plaukta izstāde “Miķeļdiena” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa |
Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts 2017. gada 2. pusgads – Igaunija”
Padomes prezidentvalsts pilnvaras ik pēc sešiem mēnešiem pārņem cita ES dalībvalsts. Šo sešu mēnešu laikā prezidentvalsts vada visu līmeņu Padomes sanāksmes, palīdzot nodrošināt ES darba nepārtrauktību Padomē. Igaunijas prezidentūras prioritāšu pamatā ir Eiropadomes stratēģiskā programma un kopīgie mērķi, ko dalībvalstis un ES iestādes formulējušas Romas deklarācijā par godu Romas līgumu 60. gadadienai. Prezidentvalsts Igaunija galveno uzmanību pievērsīs kopīgo vērtību – labklājības, drošības, miera un stabilitātes – saglabāšanai Eiropā. Tā centīsies Eiropas vienotību uzturēt ar praktiskiem lēmumiem. Nākamo sešu mēnešu laikā prezidentvalsts lielākā uzmanība būs vērsta uz četrām galvenajām jomām: atvērta un inovatīva Eiropas ekonomika, droša un neapdraudēta Eiropa, digitāla Eiropa un datu brīva aprite, kā arī iekļaujoša un ilgtspējīga Eiropa.
Plaukta izstāde “1. Septembris – Sveicam visus Zinību diena!”
“Ar dāliju pušķiem un košajām lapām
Ik skolā nāk septembra rīts;
Mēs sveicinām, labā, un paldies tev sakām,
Ka zinību kamols mums tīts….”(I. Driķe.)
Ir klāt septembris – jauns mācību gads skolēniem, skolotājiem un arī vecākiem. Mēs visi esam apņēmības pilni un apzināmies, ka zināšanas ir visu pamats. Sveicam visus Zinību dienā! Novēlam, lai jaunais mācību gads nāk ar labām sekmēm, ar jaunām cerībām, zināšanām un sapņiem!
Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017” 8. izstāde “Ukrainas Eiropas perspektīvas”
Divi svarīgi notikumi ES un Ukrainas attiecībās – asociācijas līguma galīgā ratifikācija un bezvīzu režīma ieviešana. 11. jūnijā oficiāli apstiprināts ES un Ukrainas asociācijas līgums. ES un Ukraina parakstīja asociācijas līgumu 2014. gadā. Toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs mēģināja atteikties no līguma parakstīšanas, izraisot plašus tautas protestus, kā rezultātā Ukrainas parlaments atstādināja Janukoviču no amata. ES dalībvalstis paziņoja, ka nolēmušas oficiāli noslēgt ratifikācijas procesu, un līgums stāsies spēkā 1. septembrī.
Plaukta izstāde “Dzejniecei un rakstniecei Lijai Brīdakai – 85: “Man patīk, ja jūrā vētra…””
Dzejnieces Lijas Brīdakas mūža misija vienmēr ir bijusi ar dzejas starpniecību saglabāt latvisko dvēseli, tautas gudrību, ētiskās un estētiskās tradīcijas, latvisko lepnumu, atturību un jūtu nopietnību. Tas viss atspoguļojas viņas dzejā. “Būtu jauki ar tautasdziesmu aiziet darbā – bet to nu neatskaņo tikpat kā nekad! Tautasdziesmas uzsit kopības sajūtu. Manuprāt, bez tautasdziesmas bērni nevar un nedrīkst izaugt. Nacionālo izjūtu nevar modināt tikai daba.“
Plaukta izstāde “Tautsaimniekam, politiķim, Latvijas Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim — 140” (1877–1942)
Par ceturto Latvijas Valsts prezidentu faktiski kļuva Kārlis Ulmanis (1936–1940), kas neapšaubāmi bija liela un spilgta personība, izcils politiķis. Daudzu laikabiedru un vēsturnieku skatījumā viņš bija pats redzamākais valstsvīrs visā Latvijas vēsturē. Arī latviešu tautas vēsturiskajā atmiņā viņš ir palicis kā spilgtākais latviešu tautas nacionālo centienu izteicējs un latviskās Latvijas simbols.
Izstāžu cikla “Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu. Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 9. izstāde “Rudens saule mūsmājās”
Skaista ir Dieva pasaule, nesalīdzināmi daiļas ir mūsu dzimtās āres, Jaunsudrabiņa dzimtā puse – Sēlija. Visu to ieraudzīt, pārdzīvot var dzejolī Dabai, kas iesākas:
“Tev, kas mani lolojusi
maigāk nekā mātes rokas,
Tev lai visas manas dziesmas…”
Rakstnieks savulaik teicis: „Salīdzinot ar īstiem kalniem, mūsu Gaiziņš būtu tīrais nieks, bet, tā kā tas ir mūsu augstākais, tad katram latvietim ieteicams tajā uzkāpt vismaz reizi mūžā, jo uzkāpušam gribas uzgavilēt. Tikai no šejienes var īsti redzēt Latvijas skaistumu! Tur dziļumos guļ ezeri kā zili zemes logi, silu, biržu un siliņu apņemti.”
Jānis Jaunsudrabiņš reiz sacījis: „Visus mūs vieno dabas varenums un skaistums, saule, gaiss, zeme un ūdens, kas mūžam atjaunojas un atjauno.”
Savos darbos rakstnieks atklāj Latvijas skaistumu cauri visiem gadalaikiem, kas lieliski saderas ar mīlestības vārdiem dzimtenei Latvijai.
Plaukta izstāde “Miķeļdiena”
Miķeļi jeb Apjumības ir rudens saulgrieži, kad saule pagriežas uz ziemas pusi, tāpēc diena un nakts ir vienā garumā. Zemkopim tas ir svarīgs pieturas punkts, ir padarīti nozīmīgākie darbi, palēnām norimst arī rosība uz lauka. Miķeļi iekrīt dabas un lauku veltēm visbagātākajā gadalaikā, un tie ir arī ražas svētki.
