Literatūras izstādes bibliotekās
| Datums | Notikums | Norises vieta |
| No 1.07. | Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts 2017. gada 2. pusgads – Igaunija” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 1.-15.12. | Plaukta izstāde “Ieskats rakstnieka, literatūrzinātnieka, kritiķa Andreja Upīša daiļradē” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nod. |
| 1.- 30.12. | Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017” 11. izstāde “Eiropas Ziemassvētki” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 1.- 30.12. | Izstāžu cikla “Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu. Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 12.izstāde “Jānis Jaunsudrabiņš latviešu rakstnieku un kritiķu skatījumā” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 1.-31.12. | Plaukta izstāde “Dižens un ražens mūžs” /politiķei Vairai Vīķei-Freibergai – 80/ | Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa |
| 1.-31.12. | Plaukta izstāde “Pie Ziemassvētku eglītes” /Ziemassvētku dzejoļi/ | Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa |
| 6.-31.12. | Izstāžu cikla “Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 52. literatūras izstāde “Literatūra. Rainis. Gals un sākums (1912). Uguns un nakts (1905)” | Jēkabpils pilsētas bibliotēkas abonements |
| 11.-22.12. | Plaukta izstāde “Rakstniecei, esejistei Zentai Mauriņai – 120” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nod. |
| 18.-30.12. | Plaukta izstāde “Ziemassvētku vakars” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nod. |
| 22.12.-2.01. | Plaukta izstāde “Jaunais 2018. gads!” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nod. |
Plaukta izstāde “Ieskats rakstnieka, literatūrzinātnieka, kritiķa Andreja Upīša daiļradē”
Andrejs Upīts (1877. gada 4. decembris — 1970. gada 17. novembris) bija latviešu rakstnieks, kritiķis un literatūrzinātnieks. Dzimis Skrīveros rentnieka ģimenē. Mācījies Skrīveru pagastskolā, pēc tam izglītojies pašmācības ceļā, galvenokārt apgūstot valodas — vācu, krievu, angļu, franču un itāļu. Strādājis par skolotāju, tulkotāju, bijis aktīvs sabiedriskais darbinieks. Andreja Upīša nozīmīgākais literārais darbs ir “Zaļā zeme.”
Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017” 11. izstāde “Eiropas Ziemassvētki”
Jau kopš bērnības Ziemassvētki daudziem cilvēkiem ir mīļākie un gaidītākie svētki. Tas ir laiks, kurš asociējās ar patīkamiem brīžiem ģimenes lokā, piparkūku un mandarīnu smaržu. Šie svētki tiek svinēti ne tikai Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs. Ziemassvētku noskaņa jūtama gan lielpilsētās, gan mazos ciematiņos. Mazās ieliņas un logu rūtis izrotātas ar mirdzošām gaismiņām, – gluži, kā no Ziemassvētku kartiņām! Ziemassvētkus svin visa pasaule, bet tradīcijas ir dažādas. Līdzīgas tradīcijas ar Latviju sastopamas arī citās Eiropas valstīs, bet ir arī daudz interesantu un atšķirīgu svinēšanas tradīciju.
Kā sauc Ziemassvētku vecīti Francijā, Ungārijā, Grieķijā, Somijā un citās Eiropas Savienības valstīs, kur pirmo reizi pušķota eglīte, kādas ir dāvanu pasniegšanas tradīcijas, un ko liek svētku galdā dažādās zemēs? Latvijā ir tradīcija vilkt bluķi no mājas uz māju, bet Francijā Ziemassvētku bluķis jeb pagale pārvērtusies par svētku cienasta sastāvdaļu – ruleti, kas aplieta ar šokolādi…
Izstāžu cikla “Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu. Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 12.izstāde “Jānis Jaunsudrabiņš latviešu rakstnieku un kritiķu skatījumā”
Jāņa Jaunsudrabiņa 140. jubileju šogad piemin kā dzimtenē, tā trimdā dzīvojošie latvieši. Pāršķirstot Latvijā un trimdā iznākošās avīzes, nereti redzējām reportāžas par dažādu biedrību, skolu un citu organizāciju rīkotām J. Jaunsudrabiņa dzīves un darbu daudzināšanām.
Jānis Rudzītis Jaunsudrabiņu ir raksturojis kā dzejnieku no Latvijas dabas žēlastības. Kaut arī savā dzīvē Jaunsudrabiņš ir daudz ceļojis, daudz redzējis, daudz mācījies, viņa mākslas darbu visspilgtākā, visdzīvākā daļa ir tā, kas saistīta ar dzimteni. Šim tematam viņš ir veltījis sava literārā darba vislielāko daļu. Tam veltīta arī viņa vismazākā grāmata Piemini Latviju. Kādā radio uzrunā Lieldienās tautiešiem dzimtenē viņš paceļ šo aicinājumu vēl aktuālākā un svarīgākā plāksnē: „Glabājiet Latviju, glabājiet visu, kas ir latvisks!”
Viņa darbu vērtību pastiprina arī tā dzīves gudrība, kuŗu izteic viņa literārie tēli. Kaut arī šī gudrība sakņojas zināma laikmeta un vides cilvēku pieredzē, tā ir palīdzējusi viņam un viņa senčiem panest dzīves smago nastu, un varētu palīdzēt arī mums šodien un mūsu bērniem nākotnē. Tādēļ ir varbūt lieki mēģināt vērtēt Jaunsudrabiņa literāro darbu tikai no literatūras zinātnes viedokļa, meklēt tajā kompozīcijas un valodas trūkumus šāsdienas skatījumā. Jānis Jaunsudrabiņš bija patiesi tautas mākslinieks un kā tāds viņš ir pelnījis mūsu dziļāko cieņu un atzinību.
Plaukta izstāde “Dižens un ražens mūžs” /politiķei Vairai Vīķei-Freibergai – 80/
No 2017. gada 1. līdz 31. decembrim Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā (Pasta ielā 39).
Kanādas latviete Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas ļaudīm plašāk kļuva pazīstama 1999. gadā, kad tika ievēlēta par Valsts prezidenti. Prezidentūras laiks Vairai Vīķei-Freibergai bija ļoti darbīgs – Latvija iestājās Eiropas Savienībā, kā arī NATO, un pēdējo gadu notikumi liecina, ka tas bija ļoti tālredzīgs solis. V. Vīķe-Freiberga joprojām aktīvi iesaistās sabiedriskās dzīves norisēs. Viņas padomi tiek augstu vērtēti, jo tie ir balstīti uz milzīgu politisko un dzīves pieredzi.
Plaukta izstāde “Pie Ziemassvētku eglītes” /Ziemassvētku dzejoļi/
No 2017. gada 1. līdz 31. decembrim Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā (Pasta ielā 39).
Dzejoļu skandēšana Ziemassvētku vakarā – tā ir sena tradīcija un tā patīk gan skandētājam, gan klausītājiem. Īpaši vērīgs klausītājs ir Ziemassvētku vecītis. Gan jau arī šogad viņš tev jautās – ko jaunu esi iemācījies? Laiks meklēt skaistu dzejolīti šā gada Ziemassvētku vakaram!
Plaukta izstāde “Rakstniecei, esejistei Zentai Mauriņai – 120”
Filozofe, rakstniece, esejiste, tulkotāja, Filozofijas zinātņu doktore. Zenta Mauriņa dzimusi Lejasciemā, uzaugusi Grobiņas doktorātā, piecu gadu vecumā – pēc bērnu triekas – zaudējusi spēju staigāt. Mauriņa ir latviešu literāri filozofiskās esejas žanra iedibinātāja un izkopēja. Mauriņas filozofisko un estētisko platformu veido dažādu skolu un virzienu atziņu sintēze, filoloģiskajā metodē dominē subjektīvs skatījums, brīva iztēle, intuīcija.
Plaukta izstāde “Ziemassvētku vakars”
“Zvaigžņu lietus
nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads
uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk!”
Ziemassvētki ir ikgadēji svētki, kuros tiek atzīmēti ziemas saulgrieži un Jēzus Kristus dzimšana. Tos svin no 24. līdz 26. decembrim. 24. decembrī ir Ziemassvētku vakars, 25. decembrī – Pirmie Ziemassvētki, bet 26. decembrī – Otrie Ziemassvētki. Kristietībā pieņemts, ka 25. decembrī dzimis Jēzus Kristus.
Plaukta izstāde “Jaunais 2018. gads!”
“Sniega pārslas lido lēni,
Vecās pēdas aizklājot.
Gribas laimi visiem vēlēt,
Jauno gadu iesākot!”
Jaunais gads ir svētki, kad tiek svinēts jauna kalendārā gada sākums. Antīkajā pasaulē Jaunais gads tika svinēts 1. martā, bet mūsdienās vairumā valstu, kur lieto Gregora kalendāru, to atzīmē 1. janvārī. Jauno gadu sāk gaidīt jau vienu dienu iepriekš, tas ir, Vecgada vakarā. Tiklīdz pulkstenis sit pusnakti, tā Jaunā gada iestāšanās parasti tiek atzīmēta ar salūtu, šampanieša glāzi un/vai laimes liešanu. Papildus tam cilvēki viens otru apsveic ar frāzi “Laimīgu Jauno gadu!”.
