Literatūras izstādes bilbiotēkās

01.09 - 30.09
No 1.07. līdz 30.12. Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts. 2018. gada 2. pusgads – Austrija” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
1.-29.09. Tematiska izstāde “13 Eiropas Savienības valstu prezidenti Latvijā”
1.-29.09. Izstāžu cikla “Lasīsim lasītavā!” 6. Izstāde “Literatūras un kultūras žurnāli”
1.-29.09. Plaukta izstāde “Septembris – dzejas mēnesis”
1.-29.09. Plaukta izstāde “Aizraujošā enciklopēdiju pasaule” Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa
1.-29.09. Cikla “Latvijas kultūras kanons” 9. plaukta izstāde “Vizuālā māksla. Kārlis Zāle. Brīvības piemineklis”
3.-29.09. Izstāžu cikla „Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 60. literatūras izstāde Vizuālā māksla. Jānis Jaunsudrabiņš. Ilustrācijas “Baltajai grāmatai” (1914)” Jēkabpils pilsētas bibliotēka
15.-29.09. Plaukta izstāde “Dzejniecei Inesei Zanderei — 60” Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa
20.-29.09. Plaukta izstāde “Eiropas Valodu diena”

Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts. 2018. gada 2. pusgads – Austrija”

Dalībvalsts prezidēšanu Eiropas Savienības Padomē (ES Padomē) paredz 2007. gada 1. janvāra ES Padomes lēmums Nr.2007/5/EK, Euratom, ar ko nosaka secību, kādā dalībvalstis īsteno Padomes prezidentvalsts funkcijas. Prezidentvalsts galvenais uzdevums ir organizēt, saturiski sagatavot un vadīt visu ES Padomes formātu sanāksmes – eksperta līmeņa un ministru līmeņa sanāksmes, turpināt iepriekšējo prezidentūru darbu, kā arī prezidentvalsts statuss dalībvalstīm dod iespēju ietekmēt ES darba kārtību, izvirzot savas prioritātes.

Austrijas prezidentūras prioritātes sabiedrības veselības un farmācijas jomās:

  • Investīcijas ar veselību saistītajā digitālajā infrastruktūrā
  • Zāļu jomas regulējums un piegādēs politika
  • Padomes rekomendācijas par vakcināciju, Regulas priekšlikums par veselības tehnoloģiju novērtējumu, ES nostājas gatavošana Pasaules Veselības organizācijas  Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību astotajai Pušu konferencei.
  • Austrijas prezidentūras mājaslapa: http://www.austria.org/eupresidency-2018/

Tematiska izstāde “13 Eiropas Savienības valstu prezidenti Latvijā”

2018. gada 13. un 14. septembrī Latvijā norisināsies 14. Arajološas grupas neformālā sanāksme. Tās laikā, lai pārrunātu Eiropai aktuālos jautājumus, Latvijā vienlaikus pulcēsies 13 Eiropas Savienības (ES) valstu prezidenti. Pasākumi notiks Rīgas pilī un Rundāles pilī.

Arajološas grupa (Arraiolos group) ir ES dalībvalstu prezidentu tikšanās, kurā tradicionāli piedalās parlamentāro republiku prezidenti, kuru pienākumos neietilpst izpildvaras funkcijas. Pirmā grupas sanāksme pēc toreizējā Portugāles prezidenta Žorža Sampaio (Mr Jorge Sampaio) iniciatīvas notika 2003. gadā Portugāles pilsētā Arajološā.

Prezidentu tikšanās notiek Latvijas simtgades svinību laikā, un tā dos iespēju pārrunāt Eiropas nākotni, vienlaikus atskatoties uz pagātnes mācībām, kopš vairāku Eiropas valstu, tajā skaitā Latvijas, izveidošanas 1918. gadā. Tāpat sanāksmes laikā valstu vadītāji pārrunās modernos drošības izaicinājumus un valstu atbildes uz tiem.

Arajološas valstu grupā ietilpst Austrija, Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Latvija, Malta, Polija, Portugāle, Slovēnija, Somija, Ungārija un Vācija. 2017. gadā no 13. līdz 15. septembrim Arajološas grupas neformālā sanāksme notika Maltā. Tās laikā tika apspriesti izaicinājumi, ko Eiropai rada sociālā nevienlīdzība valstu un iedzīvotāju starpā, kā arī drošības riski Vidusjūras reģionā.

Izstāžu cikla “Lasīsim lasītavā!” 6. Izstāde “Literatūras un kultūras žurnāli”

Viens no būtiskiem nosacījumiem literatūras attīstībai ir ideju, uzskatu un literāru tekstu regulāra publicēšanas iespēja. Literāras ievirzes žurnāli nodrošina šādu domapmaiņu, iepazīstina lasītājus ar jau zināmu autoru jaunākajiem darbiem, kā arī ļauj pamanīt, novērtēt un iedrošināt debitantus literatūrā.

Literāras ievirzes kultūras publicistika Latvijā, šķiet, nekad nav bijusi tik nabadzīga kā pašlaik. Nav vairs žurnāla “Karogs”, laikrakstu “Literatūra un Māksla”, “Kultūras Forums”. Pārtrauca iznākt žurnāls “Latvju Teksti”. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu periodiski iznāk jauni literāri žurnāli, piemēram, žurnāls “Tīrraksts”, taču tiem nav ilgs mūžs, nepietiekama finansējuma dēļ.

Žurnāls “Domuzīme” – paredzēts literatūras, publicistikas un vēstures cienītājiem, to finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF). Vienīgais pašlaik izdotais drukātais literatūras periodiskais izdevums. Žurnāla devīze ir: turpini lasīt!”

“Jaunā Gaita” ir 1955. gadā trimdā aizsākts un ilglaicīgi ārpus Latvijas izdots latviešu literārs žurnāls. Tas tika aizsākts, lai veicinātu latviešu valodas un literatūras uzturēšanu trimdā. “Jaunā gaitā” iesākumā bija Amerikas Latviešu jauniešu apvienības žurnāls. Autori, izdevēji un literārās politikas veidotāji, saukti par jaungaitniekiem, piederēja pirmajai trimdā izaugušajai paaudzei. “Jaunā gaita” bija pirmais trimdas latviešu izdevums, kas sāka regulāri pārpublicēt Latvijas 1960. gadu dumpīgās paaudzes dzejniekus, piemēram, Ojāru Vācieti un Imantu Ziedoni.

“Rīgas Laiks” ir nespecializēts žurnāls latviešu valodā, kurš regulāri iznāk kopš 1993. gada novembra. Žurnāls iznāk reizi mēnesī un ir pieejams arī elektroniskā kopijā. “Rīgas Laiks” sabiedrībā tiek uztverts kā intelektuāls žurnāls, un tā patstāvīgie autori ir daudzi pazīstami latviešu intelektuāļi, piemēram, filosofi Uldis Tīrons un Arnis Rītups, rakstnieks Pauls Bankovskis, Inese Zandere, Agnese Gaile-Irbe, Dāvis Sīmanis, Tabita Sīmane u.c. Žurnālā tiek publicēti komentāri, vēstules, esejas, filmu, grāmatu, mūzikas un interneta resursu apskati, raksti, recenzijas un intervijas, to skaitā interviju cikli ar Nobela prēmijas laureātiem, pasaulslaveniem arhitektiem, zinātniekiem.

Plaukta izstāde “Septembris – dzejas mēnesis”

Katru gadu septembrī koki pamazām ietērpjas krāsainā lapu rotā, audzēkņi atsāk mācības skolā, un protams, atkal klāt ir Dzejas dienas (Raiņa dzimšanas diena), tāpēc piedāvājam skaistu dzeju tumšākajiem vakariem.

Plaukta izstāde “Aizraujošā enciklopēdiju pasaule”

Klāt septembris un, līdz ar to arī jaunais mācību gads. Droši vien arī Tu esi apņēmies mācīties tikai uz 10-niekiem. Lai paplašinātu redzesloku, uzzinātu vairāk, nekā rakstīts mācību grāmatās, aicinām izmantot enciklopēdijas. Tieši enciklopēdijas piedāvā iespēju uzzināt simtiem jaunumu par apkārtējo pasauli un cilvēkiem, kas tajā dzīvo. Katra lappuse atklāj jaunus noslēpumus un sniedz ieskatu par dažādu lietu darbību. Bērnu enciklopēdijās parasti ir daudz ilustrāciju, kas padara faktus saprotamākus un lasīšanu aizraujošāku.

Cikla “Latvijas kultūras kanons” 9. plaukta izstāde “Vizuālā māksla. Kārlis Zāle. Brīvības piemineklis”

Brīvības piemineklis atrodas pašā Rīgas centrā. Tas tika uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem un atklāts 1935. gada 18. novembrī. Pieminekļa autori ir tēlnieks Kārlis Zāle un arhitekts Ernests Štālbergs. Par spīti propagandai, Brīvības piemineklis okupācijas laikā bija spēcīgs pretpadomju simbols, kļūstot par vienu no latviešu atmodas nozīmīgākajām figūrām 1980. gadu beigās.

Plaukta izstāde “Dzejniecei Inesei Zanderei — 60”

Inese Zandere dzejoļu un pasaku autore, kas daudz raksta maziņajiem – tiem, kam jāmācās burti, jāspēlējas ar Lupatiņiem, pirmoreiz jāiet durt pirkstiņā un pirmoreiz jāpošas uz Operu. Dzejniece rediģē un izdod arī citu autoru grāmatas bērniem.

Plaukta izstāde “Eiropas Valodu diena”

Eiropas Valodu diena ir gadskārtējs pasākums, kas notiek 26. septembrī. Tajā cildina valodu daudzveidību šajā pasaules daļā, kurā lieto vairāk nekā 200 Eiropas valodu, 24 oficiālās ES valodas, aptuveni 60 reģionālās un mazākumtautību valodas, vēl daudzas citas, kurās runā atbraucēji no citām pasaules malām.

Atpakaļ