Literatūras IZSTĀDES oktobrī

Datums	Notikums	Norises vieta
No 1.07.	Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts. 2017. gada 2. pusgads – Igaunija”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka
2.-31.10.	Izstāžu cikla Latvijas simtgadei “Atskats. Personība” stenda izstāde “Skolotājam, novadpētniekam Arvīdam Ozoliņam – 100”	Jēkabpils pilsētas bibliotēkas abonements
2.-30.10.	Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017” 9. izstāde: “Eiropas Savienības – Turcijas attiecības”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka
2.-30.10.	Plaukta izstāde “Skolotāju diena”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa
2.-30.10.	Plaukta izstāde “Dzejniekam Eduardam Veidenbaumam – 150”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa
2.-30.10.	Izstāžu cikla “Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu / Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 10. izstāde “Jaunsudrabiņa darbu ekranizējumi”	Jēkabpils Galvenā bibliotēka
2.-31.10	Grāmatu skate “Sirds cilvēks – Alberts Kronenbergs” /Grāmatu ilustratoram A, Kronenbergam – 130/	Jēkabpils pilsētas bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa
4.-31.10.	Izstāžu cikla “Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 50. literatūras izstāde “Literatūra. Regīna Ezera. Zemdegas (1977)”	Jēkabpils pilsētas bibliotēkas abonements
No 23.10	Plaukta izstāde “Helovīns” (Halloween)	Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nodaļa

Izstāžu cikla Latvijas simtgadei “Atskats. Personība” stenda izstāde “Skolotājam, novadpētniekam Arvīdam Ozoliņam – 100”

Skolotājs, tūrisma gids, novadpētnieks, Jēkabpils pilsētas Goda pilsonis Arvīds Ozoliņš dzimis 1917. gada 26. septembrī Krievijā, Tomskas guberņā Pirmā pasaules kara bēgļu ģimenē. 1922. gadā Ozoliņu ģimene atgriezusies Latvijā, Jēkabpilī. Arvīds Ozoliņš mācījies Jēkabpils valsts komercskolā. Vasarās pelnījis naudu, strādājot Ķeguma spēkstacijā un Jēkabpils tilta celtniecībā.

Pēckara gados Arvīds Ozoliņš bijis tūrisma un novadpētniecības darba pamatlicējs Jēkabpils rajona skolās. Vadījis daudzus desmitus tūrisma pārgājienu. Mācījies Tautas universitātes Tūrisma fakultātē. Gida kontā Arvīdam Ozoliņam ir vairāk kā 200 ekskursijas pa Latviju, Igauniju, Lietuvu un visu toreizējo PSRS. No Dārzkopības biedrības dibināšanas sākuma skolotājs piedalījies biedrības rīkotajās tematiskajās ekskursijās pa Latvijas dārziem.

Daudz darba veltījis Jēkabpils 1.vidusskolas bibliotēkas izveidei un bibliotekāra darba popularizēšanai. Viņa iekārtotie kabineti un bibliotēka vienmēr bijuši paraugi kolēģiem visā republikā.  

2002. gadā piedalījies grāmatas par Jēkabpili veidošanā. Savu pilsētu Arvīds Ozoliņš uzlūkojis ar mīlestību, pazinis katru Jēkabpils māju, koku, ielas bruģi un cilvēkus. Daudzus gadus kā gids sagaidījis Jēkabpils viesus un centies parādīt mūsu pilsētas īpatnējo skaistumu. Arvīds Ozoliņš ir teicis šādus vārdus: “Te sastopas austrumu un rietumu kultūra – ir kaut kas no Latgales un Zemgales. Arī dārzi ir Jēkabpils bagātība.”

Arvīds Ozoliņš pēdējos dzīves gadus savu sirdsdegsmi atdevis tūrismam, darbam pilsētas Ielu komitejas un pensionāru padomē. Jēkabpiliešu atmiņā viņš palicis kā gaišs, sirsnīgs, atsaucīgs un izpalīdzīgs cilvēks.

Izstādes veidošanā izmantoti fotoattēli, laikrakstu publikācijas, laikabiedru atmiņas un raksti par viņu. Izstāde būs saistoša visiem, kurus interesē tūrisms, novadpētniecība un Jēkabpils vēsture.

Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017” 9. izstāde: “Eiropas Savienības – Turcijas attiecības”

Eiropā pieaug skeptiski noskaņoto cilvēku skaits, kuri kopumā neatbalsta jebkādu jauno ES paplašināšanās kārtu tuvākajos gados.  Virkne jūtīgo jautājumu neļauj Turcijai iekarot eiropiešu sirdis, no kuriem būtiskākie ir atšķirīgā reliģija, kultūra un tradīcijas, imigrācija, kā arī cilvēktiesību ievērošana Turcijā. Eiropas iedzīvotāji uztraucās, ka Turcijas dalība izpaudīsies jaunos imigrācijas viļņos, no zemes, kuras reliģija, kultūra un tradīcijās ir svešas. Turcijas referendums par prezidenta pilnvaru paplašināšanu varētu izrādīties pēdējais piliens, kas ļautu beidzot oficiāli apturēt jau tā faktiski ilgi iesaldētās Ankaras sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Plaukta izstāde “Skolotāju diena”

“Saulespuķe dzīves vidū-
Mana skolotāja.
Mēs kā mazi zvirbulēni
Sēklas uzknābājam.”  /M.Briede/

Skolotāju diena tiek atzīmēta oktobra pirmajā svētdienā. Tāpat kā Latvijā, arī Baltkrievijā, Ukrainā, Ungārijā un Kazahstānā šī diena tiek atzīmēta oktobra pirmajā svētdienā. Citviet pasaulē šī diena tiek atzīmēta citos mēnešos un datumos. Neskatoties uz to, ka šī diena dažādās pasaules valstīs tiek svinēta dažādos datumos, mērķi šai dienai paliek nemainīgi – pateikties skolotājiem par viņu ieguldīto darbu katra indivīda un visas sabiedrības attīstībā.

Plaukta izstāde “Dzejniekam Eduardam Veidenbaumam – 150”

Eduards Veidenbaums ir dzimis 1867.gada 3.oktobrī Priekuļu pagasta Glāzniekos saimnieka ģimenē. No 1872.gada dzīvoja Mūrmuižas Kalāčos. Nozīmīgs ir E. Veidenbauma nelielais oriģināldzejas devums (ap 80 dzejoļu), kas viņa dzīves laikā izplatījās tikai rokrakstos, bet kļuva ļoti populārs patiesā, asā, revolucionārā, kā arī filozofiskā un dziļi pārdomātā satura dēļ (dzejoļi „Virs zemes nav taisnības…”,„Mosties, mosties reiz…”,„Kā gulbji balti padebeši…”). E. Veidenbaums prata lakoniski un iedarbīgi izteikt tautā briestošā nemiera domas, radušās divkāršu – krievu carisma un vācu muižniecības – spaidu apstākļos. Šī dzeja ir daudzšķautnaina – tajā skan spēcīgs cīņas patoss, smeldzīgs pesimisms, dzēlīgs izsmiekls, dziļa sāpe, šaubas, gaiša cerība.

Izstāžu cikla “Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu / Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 10. izstāde “Jaunsudrabiņa darbu ekranizējumi”

Jāņa Jaunsudrabiņa populārākie, lasītākie un  skatītākie darbi – garstāsts „Vēja ziedi“ (LTV uzvedums 1982), triloģija „Aija“ (ekranizējumi 1959, 1987), romāns „Jaunsaimnieks un velns“ (ekranizēts LTV videofilmā „Saldā indes garša“ 2001), hrestomātiskā „Baltā grāmata“ (ekranizējums „Puika“ 1977, godalgots ar „Lielo Kristapu“). Animācijas filma “Baltā”, 2001. gads, filma veidota pēc Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” motīviem. Janka sapņo tikt pie paša cepures, bet visi centieni izrādās neveiksmīgi un postu nesoši. Ko gan mazs nabaga zēns var iesākt, kad visa pasaule ir pret cepures dabūšanu!

Grāmatu skate “Sirds cilvēks – Alberts Kronenbergs”

/Grāmatu ilustratoram A, Kronenbergam – 130/

No vaiga nopietns, bet savā sirdī  un daiļradē viņš bija iejūtīgs, maigs un labsirdīgs. Sirds cilvēks – tā par viņu teica ikviens, kas pazina mākslinieku personīgi. Sirsnība – tā ir A. Kronenberga, viņa zīmējumu un humoristisko tekstu vissvarīgākā, būtiskākā iezīme. Grāmatu skatē vienuviet varēsim ieraudzīt gan rakstnieka paša rakstītās un ilustrētās grāmatas – “Mazais ganiņš”, “Jērādiņa”, “Tuntuļu Jurītis” un citas, gan citu rakstnieku darbus un tautasdziesmas ar A. Kronenberga zīmējumiem.

Plaukta izstāde “Helovīns” (Halloween)

“Tumšā naktī mēness gaismā
Ķirbī balle sāksies drīz.
Kurš gan visus balles viesus
Pusnaktī vairs atpazīs?”

Helovīns jeb Visu svēto dienas priekšvakars ir ļoti sena tradīcija. Kamēr daudzās pasaules valstīs bērni un pieaugušie ar aizrautību gatavojas mošķu tērpu gatavošanai, saldumu ēšanai un ķirbju grebšanai, Latvijā daudzi joprojām rausta plecus neizpratnē par to, kas šie svētki īsti ir. Visu svēto dienas priekšvakars tradicionāli tiek atzīmēts 31.oktobrī, taču svētku noskaņas daudzas pasaules valstis pārņem jau nedēļas nogalē pirms šā datuma.