Līvānos ieskandina festivāla „Baltica” tēmu „Jāņi. Ziedēšana”
Latvijas pilsētās un novados februārī, martā un aprīlī notiek Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2018” skates, kurās folkloras grupas, kopas, etnogrāfiskie ansambļi un kapelas rāda savu sniegumu un gatavību Latvijas 100. jubilejas gada festivālam. Latgales reģiona noslēdzošā skate 12. martā notika Līvānos ar kuplu dalībnieku skaitu, kur starp 17 kolektīviem, lielākoties no Latgales, muzicēja un dančus grieza arī vairākas folkloras grupas un kopas no Jēkabpils un Sēlijas.
Svētki ziedēšanai, dziedāšanai un dzīvošanai
„LABO SAJŪTU DĀRZS”, tā festivāla „Baltica” skati Līvānos vienā no komentāriem īsi vērtēja žūrijas komisijas dalībniece Valsts Izglītības satura centra folkloras metodiķe Māra Mellēna. Arī citi skates dalībnieki un aculiecinieki bija pateicīgi par labu organizāciju. Kā šo rindu autorei atzīmēja A. Kārkle, skati vadīt bijis ļoti viegli, jo starp skatuvi un zāli veidojusies ļoti laba kopējā aura. Īpaši klātesošajiem patika apdziedāšanās starp namamāti un koncerta vadītāju Annu Kārkli un dalībniekiem. Savu draudzīgas nešpetnības daļu A. Kārkles balsī saņēma pat Rīgas vērtētājas: „Reidzeneices līlijās/ Juoņu nakti neguleit./ Es aizguboju, es atradu,-/ Guļ kuo siļčes buceņā.” Bez jau minētās M. Mellēnas vērtētāju un “Reigas gostu” vidū bija Latvijas Nacionālais kultūras centra (LNKC) folkloras eksperte Gita Lancere, LNKC tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubene, un Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas klases pasniedzēja Zane Šmite.
Draudzīgi nešpetna apdziedāšanās un koši tērpi
Skates labajai aurai netraucēja tas, ka koši apdziedāti tika arī skates dalībnieki, piemēram, Līvānu 1.vidusskolas un Līvānu novada kultūras centra folkloras kopas „Ceiruleits” vecākā grupa ar programmu „Es Jōneiti daudzynōju” saņēma četrrindi: “Leivōnītem garys lyupis / Na pa Dīva likumami./ Jauni puiši izstīpuši / Pōrlīkami bučodami leigū.” Bet Jaunjelgavas folkloras kopai “Lauce” ar programmu “Ai, Jānīti , Dieva dēl(i)s…” tika veltīta daina: Jaunjelgavys meiteņomi / Dvīļu austi navajaga leigū./ Ziernekleiši nūauduši / Gar vysomi sīnmalemi .” Savukārt Krustpils kultūras nama folkloras kopai „Rati” ar programmu „Sēlpils rotā” tika veltīts: „Aiz kū skaistas, aiz kū šmukis/ Jākabpilī meitas beja:/ Kača asti apādušas/ Krējumā mārcādamis . Prāvu daļu uzmanības izpelnījās vienīgā vīru kopa “Rūžupis veiri.” – “Lai bij diži, kas bij diži,/ Rūžupīši, tie bij diži:/ Ar pakaļu gaisu šķēla,/ Ar pautiemi dzirkstelītes!”
„Baltica 2018” skatēs šoreiz piesaista un priecē arī dalībnieku krāšņie tērpi. „Ja agrāk bija problēmas ar tautastērpiem, to kvalitāti vai autentiskumu, tad tagad, pateicoties projektiem, visi tikuši pie labiem, jauniem tautastērpiem. Visi ir sakārtoti, sakopti un skaisti,” bilda A. Kārkle. „Tikai es joprojām nespēju šķirties no savas mammas brunčiem. Tie dzīvo folkloras pasākumos, festivālos, svētkos un citos notikumos jau 26. gadu,” teica Līvānu „Ceiruleiša” ciltsmāte.
„…Sēlpils rotāšana ir skaistākā dziedāšana, kas latviešiem ir.”
Būtiska folkloras daļa ir stāsti. Folkloras priekšnesumus lieliski atdzīvināja tas, ka līdztekus muzicēšanai skates dalībnieki bija arī stāstnieki. Skanēja daudz dzīves stāstu un pastāstu no pašu dalībnieku pieredzes, kas atdzīvināja priekšnesumus un sniedza nozīmīgu informāciju. Tā Jēkabpils “Rati” dalībnieki uzsvēra tautas melodiju vācēja Jurjānu Andreja teikto, ka „…Sēlpils rotāšana ir skaistākā dziedāšana, kas latviešiem ir.” „Nenovērtējams ir J. Andreja devums, kurš 19. gadsimta beigās, Vārnavā un Sēlpilī vēl notvēra izzūdošās Sēlijas burdondaudzbalsības daudzveidīgo krāšņumu, jo tik dzīvu un bagātīgu ainu Emīlis Melngailis 20. gadsimta 20. gados tur jau vairs nesastop,” atzīmēja Krustpils „Rati”, kuru dziedātāji pateicas arī dziesmu teicējiem un vācējiem – Pēterim Slikšānam no Vārenbrokas, Kārlim Blaubergam no Sēlpils un citiem. Kārlis Blaubergs vien devis pussimtu melodiju un 1324 dainas. Tieši sēlpilietis iedvemojis Krišjāni Baronu I dainu sējumam „Par dziesmu dziedāšanu“. „Rotā agrā pavasarī, kad sniegs nokusis un lapas sāk plaukt,“ Jurjānu Andrejam apliecinājis lielais dziedātājs, neredzīgais Sperjāņu tēvs. Bet sēlpilietis Blaubergs vērojis, kā pavasarī meitas pulkā salasījušās kalna galā un esot sevišķi šīs dziesmas dziedājušas tā, ka visa Augškurzemes pamale skanējusi. Rotāšanas meldijas dziedot ar vilcējām un locītājām. Bet mūsdienās Sēlijā pavasara rotāšana atgriežas, pateicoties tradicionālās dziedāšanas grupai „Saucējas” un Sēlpils Boļānu sētas saimniecei, kopas „Rati” dalībniecei Maijai Dainai Paeglei, pie kuras jau devīto pavasari 13. maijā tiks rīkots tradicionālās ārā rotāšanas pasākums.
“Jāņu ziedēšanas” dažādās izpausmes
Pamattēmu “Jāņi. Ziedēšana” folkloras kolektīvi interpretē dažādi. Sēlijas pusē Ritas Mičules vadītā “Riestavas mazģimene” skatē piedalījās ar programmu “Dziedādamis, spēlēdamis koku galus sveicināju”, Jēkabpils novada Rubenes kultūras nama folkloras kopa “ Kāre” – ar programmu “Cilvēka mūža gājums gadskārtu mijā” , bet Aīdas Bikaunieces vadītās Dignājas folkloras kopa ‘’Dignojīši’’ ar programmu “Dziedot-ziedēt.” Citu vidū Latgali pārstāvēja Līvānu 1.vidusskolas un Līvānu BJC folkloras kopa „Ceiruleits” jaunākā grupa ar programmu „Vysi gaida vasareņu”, Saunas pagasta folkloras kopa ‘’Naktineica’’ ar programmu “Pa pļaveņu staiguodama…”, folkloras kopa ”Dzeipurs” ar programma” Vasariņa ziedu māte”, Riebiņu novada KC etnogrāfiskais ansamblis”Jumaleņa” ar programmu “Tāvu sātu puškojūt”, Galēnu pagasta folkloras kopa „Vydsmuiža” ar programmu “Spēka ziedi”, Folkloras kopai „ Sudobri” ar programmu „Vienas nakts ziedēšana”, bet Preiļu novada Kultūras centra folkloras kopas “Leiči” programma “Cilvēka mūža gājums gadskārtu mijā,” savukārt “Vosoras laiks, zvaigžņōta nakts i zaļumbale” tautas mūzikas kapelai “Pelēči”. Folkloras kopa „Vecvārkava” skatē rādīja programmu „Meitas ziedu laiks” , savukārt folkloras kopa „Turki” – programmu “ Muna zīdēšona – dzīdošonā”.
“Tymā sātā kur dzīd, tur laime zīd”
Kā informē Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) un starptautiskā folkloras festivāla „Baltica” organizatori, skatēs tiek izvērtēts folkloras kopu, etnogrāfisko ansambļu un citu ar tradicionālo kultūru saistītu izpildītāju mākslinieciskais līmenis dalībai festivālā. Nākamais folkloras festivāls “Baltica” notiks 2018.gadā no 16. līdz 21.jūnijam ar tēmu “Jāņi. Ziedēšana”, un festivāls noslēgsies ar vasaras saulgriežu svinēšanu visos Latvijas novados un Rīgā. 2018.gadā – festivāls notiks jau vienpadsmito reizi. Kā lasām festivāla mājaslapā, „Baltica” ir Baltijas tautām nozīmīgs notikums, kas demonstrē tradicionālās kultūras vērtības – dziesmas, instrumentālo mūziku, stāstījumus, rotaļas, dejas, kā arī tautas lietišķo mākslu, amatniecību un citas tautas kultūras izpausmes formas. Festivālā piedalās etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, tautas mūzikas grupas, stāstnieki un citi individuālie izpildītāji.
Teicēja Tekla Ušacka kādreiz sacījusi: “Tymā sātā kur dzīd, tur laime zīd.” ”Dzīdōsim i ļausim laimei uzzīdēt kotra sātā, pogostā, nūvodā i Latvejā!” – Viņai piebilda skates koncerta vadītāja Anna Kārkle.
Teksts un foto: Daiga Kalniņa (Krustpils kultūras nama folkloras kopas „Rati” dalībniece)
