Noslēgusies aptauja par kultūras dzīvi Jēkabpilī
No 2021. gada 12. janvāra līdz 26. janvārim tika rīkota aptauja par kultūras dzīvi Jēkabpils pilsētā. Aptauja ir noslēgusies, un aptaujas rezultāti ir apkopoti. Aptaujas mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju viedokli par kultūras jomu Jēkabpilī. Aptauja bija anonīma. Aptaujāto viedokļi palīdzēs izstrādāt kultūras dzīves attīstības programmu 2021. – 2027. gadam, būs noderīgi rīcības “Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027” pieteikuma izstrādei, kā arī palīdzēs noskaidrot nepieciešamās izmaiņas un papildinājumus Jēkabpils kultūras dzīvē.
Izsakām lielu paldies visiem aptaujas dalībniekiem un vēlamies iepazīstināt ar aptaujas rezultātiem. Aptauja notika interneta vidē, tajā piedalījās 98 respondenti.
Liela daļa aptaujas respondentu novērtē, ka kultūras dzīve Jēkabpilī viņiem patīk (45%), daļa, ka kultūras dzīve ir viduvēja (37%).
Lielākā daļa aptaujāto (67%) atzīst, ka kultūras dzīve Jēkabpilī pēdējo 5 gadu laikā ir uzlabojusies, neliela dala (25 %), ka ne, savukārt 8% nespēj novērtēt.
Trīs interesantākie un labākie pasākumi, kurus respondenti apmeklējuši pēdējo 5 gadu laikā Jēkabpilī, ir pilsētas svētki, īpaši uzsverot 2019. gada pilsētas svētkus un māksliniekus, kas sniedza koncertus šo svētku laikā, Operas dienas un Dzejas dienas.
Aptaujātie atzīst, ka neizjūt valsts svētku pasākumu un pilsētas svētku pasākumu, kino klāsta, literāru pasākumu un izstāžu trūkumu, tas esot pietiekams. Būtu nepieciešami vairāk pasākumi tieši jauniešu auditorijai, vairāk festivālu, kas, iespējams, varētu piesaistīt arī citu pilsētu iedzīvotājus apmeklēt Jēkabpili, kā arī balles un diskotēkas aptaujātie vēlētos biežāk.
Faktori, kas mudinātu respondentus biežāk apmeklēt kultūras pasākumus, ir pasākumu kvalitāte, iespēja apmeklēt pasākumus bez maksas, plašāka informācija par pasākumiem un piemērotāki norises laiki. 35% respondentu par pasākuma apmeklējumu ir gatavi maksāt 5 – 10 EUR, 35 % atvēlētu 10 – 20 EUR, 14% – virs 20 EUR.
Visapmeklētākās pasākumu norises vietas Jēkabpilī respondentu vidū ir Kena parks, Jēkabpils Tautas nams, Krustpils saliņa, Mežaparks un Krustpils kultūras nams. Kā vietas, kuras būtu jāiedzīvina un kurās arī varētu notikt pasākumi, tiek minēta Daugava, tās promenāde un krasti. Tiek minēts arī Mežaparks un mikrorajoni, kuru pagalmos varētu notikt pasākumi.
Liela daļa aptaujāto min, ka vietas, kas būtu jārenovē, noteikti ir Jēkabpils Tautas nams, savukārt liela daļa min, ka pilsētā būtu nepieciešams kinoteātris, kuru būtu patīkami apmeklēt. Kāds no aptaujātajiem min, ka, piemēram, Vecpilsētas laukums varētu būt skaista ārtelpa, nevis tikt izmantots kā stāvvieta.
Daļa jautājumu bija atvērtie jautājumi, uz kuriem respondentiem lūdzām sniegt pašiem savas atbildes vai izteikt viedokli.
Uz jautājumu par to, ar ko Jēkabpils ir īpaša un var izcelties citu pilsētu vidū Latvijas mērogā, lielākā daļa respondentu atbild, ka ne ar ko. Apmēram 1/5 aptaujāto piemin savās atbildēs Krustpils pili un Operas dienas. Tiek minētas dažas atbildes, ka varam lepoties ar cilvēkiem, māksliniekiem un arhitektūru.
Uz jautājumu, ar ko Jēkabpils var lepoties Eiropas mērogā, apmēram ¼ respondentu raksta, ka nezina, vai norāda – ne ar ko. Daži aptaujātie min arhitektūru, Strūves meridiāna punktu, Krustpils pili un personības, kā Rutu Štelmaheri, Moniku Pormali, Skulmju dzimtu.
Respondentiem lūdzām arī dalīties ar savām idejām un vēlmēm, kāda veida pasākumus viņi vēlētos redzēt projekta “Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027”, ietvaros, kura konkursā startē arī Jēkabpils. Atbildes bija dažādas, tomēr apmēram 1/5 atbildēja, ka nezina un nevar neko piedāvāt, vēl 1/5 respondentu min, ka būtu svarīgi veidot pasākumus, kuru laikā tiktu izmantots Daugavas potenciāls, un ka būtu nepieciešams kāds festivāls vai šovs.
Uz jautājumu par to, kādi izaicinājumi un grūtības varētu būt ietekmējušas kultūras dzīves attīstību Jēkabpilī, daļa aptaujāto min finanšu trūkumu un, protams, COVID – 19 ietekmi, norāda uz iedzīvotāju pasivitāti un kūtrumu pasākumu iesaistē un apmeklēšanā, uzsverot, ka cilvēki esot pieradināti pie bezmaksas pasākumiem, neliela daļa uzsver, ka trūkst vietas komunikācijai un kopīgai diskusijai un, iespējams, kultūras dzīvi ietekmē kadru mainība pašvaldībā un tās iestādēs. Daļa aptaujāto uzskata, ka pilsētā no vadības puses lielāka uzmanība tiekot pievērsta sportam un ēku celtniecībai, mazāka – kultūrai.
Kopumā šāda veida aptaujas palīdz novērtēt situāciju un dod iespēju uzklausīt iedzīvotāju un pasākumu apmeklētāju viedokļus. Šoreiz aptauja notika salīdzinoši īsā laika posmā, kā arī ierobežojumu dēļ to bija iespējams aizpildīt tikai elektroniski, tomēr sniegtie rezultāti tiks izvērtēti un ņemti vērā turpmākajā Jēkabpils Kultūras pārvaldes darbībā.
