Literatūras izstādes martā

28.02 - 29.03
Datums Notikums Norises vieta
No 2.01. Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalstsMalta” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
1.03.-30.03. Izstāžu ciklaEiropas kalendārs 2017” 2. izstāde “Riski Eiropai” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
1.03.-30.03. Izstāžu cikla “Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu

Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 3. izstāde

Te apmeties Pavasars – burvis.

Kas zināja visus vārtus vērt,

Tas atvērs ar tavas sirds durvis.”

Jēkabpils Galvenā bibliotēka
1.-31.03. Izstāžu cikla “Latvijas simtgadei “Atskats. Personība”” stenda izstāde “Gleznotājam Pēterim Kalvem – 135” Jēkabpils pilsētas bibliotēka, abonements
3.-30.03. Plaukta izstāde “8. marts – Starptautiskā sieviešu diena” Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nod.
6.-30.03. Plaukta izstāde “Atceroties, sirdī glabājot, godinot….” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
6.–31.03. Izstāžu cikla “Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 44. Literatūras izstāde Literatūra. Vizma Belševica. Gadu gredzeni (1969), Dzeltu laiks (1987), triloģija Bille (1995 – 1999)” Jēkabpils pilsētas bibliotēka, abonements
15.-30.03.

Plaukta izstāde “Sagaidīsim pavasari

Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nod.
17.03.-30.03. Plaukta izstāde “Rakstniekam Jānim Plotniekam – 85” (1932–2003) Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu lit. nod.

Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017” 2. izstāde “Riski Eiropai”

Eiropas potenciālās politiskās «zemestrīces» 2017. gadā galvenokārt ir saistāmas ar gaidāmajām vēlēšanām Eiropā (piemēram, prezidenta vēlēšanas Francijā), kā arī tas, kādu ārpolitisko kursu izvēlēsies jaunais ASV prezidents Tramps un Krievijas prezidents Putins. Tāpat zināmu ietekmi uz Eiropu var atstāt globālais kiberkarš un Ķīnas vēlme kļūt par pasaules līderi.

2016. gadā Apvienotā Karaliste nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. Šogad sāksies Brexit process un sarunas par tirdzniecības režīmu starp ES un Lielbritāniju, kas rādīs, cik sāpīga varētu būt Brexit ietekme.

Izstāžu cikla “Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu

Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 3. izstāde

“Te apmeties Pavasars – burvis.

Kas zināja visus vārtus vērt,

Tas atvērs ar tavas sirds durvis.”

Pēc klusajiem, aukstajiem ziemas mēnešiem pavasaris dabā un cilvēkos modina jaunu rosību. Pavasarī laiks kļūst siltāks un dienas – garākas. Uzzied košas puķes, dzīvā radība mostas no ziemas miega, jau agrā rītā sāk skanēt putnu dziesmas.

Jānis Jaunsudrabiņš reiz sacījis: „Visus mūs vieno dabas varenums un skaistums, saule, gaiss, zeme un ūdens, kas mūžam atjaunojas un atjauno.” Savos darbos rakstnieks atklāj Latvijas skaistumu cauri visiem gadalaikiem, kas lieliski saderas ar mīlestības vārdiem dzimtenei Latvijai.

Izstāžu cikla “Latvijas simtgadei “Atskats. Personība”” stenda izstāde “Gleznotājam Pēterim Kalvem – 135”

Stenda izstāde “Gleznotājam Pēterim Kalvem – 135” Jēkabpils pilsētas bibliotēkas abonementā no 1. līdz 31. martam.

Gleznotājs Pēteris Kalve (1882-1913) dzimis toreizējā Krustpils pagasta Trepmuižas “Kaļvos”. Mācījies B. Blūma zīmēšanas skolā Rīgā, kur sastapis vēlāk pazīstamos gleznotājus Aleksandru Štrālu un Jāni Jaunsudrabiņu. Paralēli zīmēšanas skolai Pēteris Kalve izglītojies pie pazīstamā ainavista Vilhelma Purvīša. 1902. gadā sācis apmeklēt mākslinieka J. Klēvera privātstundas, iegūstot visai atzīstamu tehnisku veiklību. Vēlāk Pēteris Kalve devies uz Berlīni un mācījies populārā vācu profesora L. Korinta darbnīcā.

Gleznotājs bija daudz mācījies no tā laika ievērojamākajiem māksliniekiem J. Rozentāla, N. Dubovska, M. Čurļoņa un citiem, vienlaikus nezaudējot savu individualitāti un paliekot uzticīgs savai dabas skaistuma atklāsmei. Kā viens no pirmajiem māksliniekiem Latvijā Pēteris Kalve nopietni pievērsies spalvas zīmējumu tehnikai, kam raksturīgs vieglums un dzidrums. To var dot laba izjūta un ietrenēta grafiķa roka.

Latvijas dabas tēlojumos P. Kalve uzticējies acumirkļa iespaidiem un noskaņām. Ainavu darbus “Pavasaris”, “Puķu dārziņš”, “Ezers”, “Rudens”, “Lauku sēta” un citus raksturo apgarota sirsnība un vienkāršība. Izstādes veidošanā izmantoti P. Kalves daiļradei veltīti raksti periodikā, attēli, publikācijas par viņu. Izstādi būs interesanti aplūkot tiem, kurus interesē māksla un novada vēsture.

Plaukta izstāde “8. marts – Starptautiskā sieviešu diena”

Šī diena veltīta visām sievietēm. Saskaņā ar iesakņojušos mītu 8. martu kā sieviešu solidaritātes cīņā par sieviešu tiesībām dienu sākuši svinēt, pateicoties 1857. gada 8. marta notikumiem Ņujorkā. Tad ielās izgājušas sašutušās tekstilrūpniecībā strādājošās sievietes protestējot pret pārlieku smagajiem darba apstākļiem, ilgo darba dienu un neadekvāti mazo samaksu par darbu. Policija demonstrāciju esot izklīdinājusi ar šāvieniem, vairāki desmiti protestētāju nogalinātas vai ievainotas. Savukārt kreisās partijas visā pasaulē šos notikumus sākušas pieminēt — sākumā kā sēru dienu, pēc tam kā sieviešu solidaritātes dienu.

 

Plaukta izstāde “Atceroties, sirdī glabājot, godinot….”

Šķir­ša­nās sā­pes, bez­spē­cī­ba pār­spē­ka priekšā, šoks, ne­aiz­sar­gā­tī­ba, ne­iz­prat­ne, bai­les…

1949. ga­da mar­ta no­ga­lē no Lat­vi­jas iz­sū­tī­ja 13 248 ģi­me­nes, pa­vi­sam 42 125 cil­vē­kus. Šī ir lielākā ie­dzī­vo­tā­ju iz­sū­tī­ša­na Lat­vi­jas vēs­tu­rē. Tieši tā skā­ra 2,2% ie­dzī­vo­tā­ju, ne­tie­ši – daudz vai­rāk. Pēc 1956. gada liela daļa izsūtīto tika atzīti par nevainīgiem un viņiem atļāva atgriezties Latvijā. Izsūtīšanas brīdī konfiscētais īpašums netika atdots un vajadzēja paiet vēl ilgiem gadiem, lai represētie atgūtu godīga cilvēka vārdu. 1949. gada 25. martā deportētie pilnībā tika reabilitēti tikai pēc 1989. gada.

Plaukta izstāde “Sagaidīsim pavasari

“Pavasari, pavarasi,

Nāc(i) šurpu dziedādams!

Lai iet ziema raudādama,

Savu sniegu līdz ņemdama!”

Pavasaris jeb ziedonis ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru. Šis gadalaiks ir laiks, kad daba pamostas un atdzīvojas no ziemas bargā sala. Astronomiskais pavasaris ziemeļu puslodē sākas pavasara ekvinokcijas brīdī (20. martā 6h30m) un ilgst līdz 21. jūnijam.

 

Plaukta izstāde “Rakstniekam Jānim Plotniekam – 85”

Jānis Plotnieks (dzimis 1932. gada 24. martā, miris 2003. gada 8. janvārī) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un scenārists. Bērniem sarakstīti dzejoļu krājumi “Jūrnieks uz sēkļa” (1964.), “Cīrulis uz saules stara” (1970.). Stāstā “Melnie un baltie” (1966.) aprakstīti dzelzceļnieku puiku piedzīvojumi Gulbenē 30. gados, grāmatā “Melnais brīnums” (1967.) apkopoti seši stāstiņi par Āfriku. Pēc Plotnieka scenārija uzņemtas mākslas filmas “Ilgās dienas rīts” (1968.) un “Vārnu ielas republika” (1970., pēc J. Grīziņa stāsta).

Atpakaļ