Sarunu festivāls “LAMPA”. Kopā skatīšanās vietas Jēkabpilī programma
Jau 1. un 2. jūlijā Cēsīs ar vairāk nekā 250 pasākumiem uz 33 skatuvēm spoži spīdēs astotais Sarunu festivāls LAMPA. Tā uzmanības lokā – sabiedrībai aktuālas tēmas par praktiskiem un filosofiskiem individuāli un valstiski svarīgiem jautājumiem, sākot no gatavības krīzē un izvēlēm vēlēšanās līdz samuraju mācībām un cieņai pret savu organismu. Festivāls kā vienmēr būs pieejams bez maksas.
“Laikā, kad rokas stiepiena attālumā Eiropā notiek karš, Sarunu festivāla LAMPA misija ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Demokrātija, vārda brīvība, dialogs ir vērtības, kas veido mūsu sabiedrības pamatu, un mums tās kopīgiem spēkiem ir jānosargā. Tāpēc aicinām ikvienu tikties un sarunāties! Saruna ļauj labāk izprast citu cilvēku domas un savu nostāju, tomēr tās mērķis nav pierādīt sava viedokļa pareizību vai panākt vienbalsību. Laba saruna ļauj kopā nonākt pie jauniem risinājumiem un atziņām, atgādinot, ka sarunām ir nozīme. Un reizēm ir svarīgi zināt arī to, ko neteikt un kur novilkt diskusijas robežu. Tā ir sarunu māksla, ko gadu no gada visi kopā mācāmies, un aicinām pievienoties katru, kam svarīgas labas un cieņpilnas sarunas,” aicina Sarunu festivāla LAMPA direktore Ieva Morica.
1. jūlijā no plkst. 12.00 līdz 23.30 Jēkabpils Tautas namā, Mežrūpnieku ielā 2 aicinām apmeklēt sarunu festivāla LAMPA kopā skatīšanos vietu. Īpaši Jēkabpilij izvēlēta LAMPAS sarunu un diskusiju tiešraižu programma:
| 12:00-12:20 | Sarunu festivāla LAMPA atklāšana |
| 12:30-13:30 | Kino saruna “Balstīts patiesos notikumos” – pluss vai mīnuss? |
| 14:00-15:00 | Diskusija “Misija – neatkarība” |
| 15:30-16:30 | Saruna “Mēs Latvijā. Noklusētais, pārprastais, sarežģītais.” |
| 17:00-18:00 | Remigrācijas diskusiju panelis “Nekur nav tik labi kā mājās” |
| 18:00-19:30 | Saruna “Kam negadās? Iz dzīves par naudu” |
| 20:00-21:30 | Saruna “Atver durvis – atver sirdi. Bēgļu uzņemšanas pieredzes stāsti” |
| 22:00-23:30 | Sieviešu Stendaps “BET kā tad ar vīriešiem?” |
Kino saruna “Balstīts patiesos notikumos” – pluss vai mīnuss?
“Guči nams” un “Tēvs Nakts”, “Spensere” un “Emīlija. Preses karaliene”, “Nomadu zeme” un “Mērijas ceļojums” – patiesos vēstures notikumos un reālu personu dzīvesstāstos balstītas filmas ir viena no mūsdienu kino iezīmēm gan ārzemēs, gan Latvijā. Kādi faktori nosaka šo aizvien pieaugošo interesi par vēsturi, ciktāl kinematogrāfisti ir brīvi rīkoties ar faktiem un vai skatītājam tam visam ir jātic uz vārda?
| Vada: | Piedalās: | |||
 Kristīne Simsone Kino žurnāliste un filmu programmu kuratore |  Kristīne Želve rakstniece un kinorežisore |  Elīna Reitere Portāla “Kino Raksti” līdzredaktore |  Dāvis Sīmanis kinorežisors |  Kārlis Lesiņš kinorežisors |
2022. gada februāra notikumi negaidīti mainīja ES dienaskārtību, citu misiju starpā parādoties vēl vienai, proti, Ukrainas neatkarības misijai, kas dažādos līmeņos jau šobrīd atsaucas arī uz pašas Eiropas ilgtermiņa neatkarību. Atšķirībā no Eiropas oficiāli definētajām misijām, Ukrainas neatkarības misija tikai dažos mēnešos ir kļuvusi ne vien par visas Eiropas kolektīvo misiju, bet arī par individuālo misiju daudziem cilvēkiem Latvijā un ārpus tās.
Diskusijas laikā aicināsim uz sarunu par to, kas tad īsti ir katra no šīm piecām Eiropas definētajām misijām, kā arī uzdosim jautājumu par to, kādas ir Latvijas misijas. Pārrunāsim, vai Ukrainas neatkarības misijai ir vieta līdzās citām Eiropas gaiteņos definētajām misijām, proti, vai tā būtu jānodala atsevišķi kā sestā Eiropas misija vai vismaz jāintegrē kā daļa no piecām esošajām misijām? Visbeidzot – centīsimies rast atbildi uz jautājumu par to, kā īsti veidojas kolektīvā misijas apziņa.
| Vada: | Piedalās: | |||
 Edgars Kuzmans pasaules apceļotājs, pasākumu vadītājs un organizators, aģentūras “3K MANAGEMENT” radošais direktors |  Mārtiņš Zemītis Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks |  Aigars Rostovskis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs |  Dita Danosa Latvijas Modes palātas vadītāja |  Tālis Juhna RTU Zinātņu prorektors |
Saruna “Mēs Latvijā. Noklusētais, pārprastais, sarežģītais.”
Divas paaudzes un četri stāsti par uzplēstām brūcēm un vēsturisko atmiņu, gaidām un cerībām, sarežģītām un mainīgām identitātēm, un galu galā par mums pašiem un mūsu kopīgajām mājām – Latviju. Tas nebūs nācijas psihoterapijas seanss, kur revidēsim vēsturisko bagāžu vai kratīsim sirdis, bet gan aktīvās klausīšanās uzdevums visiem diskusijas dalībniekiem. Runāsim par noklusēto, pārprasto un sarežģīto, raugoties nākotnē, nevis pagātnē.
| Vada: | Piedalās: | |||
 Maksims Jegorovs Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS valdes priekšsēdētājs, “Accenture” vadītājs Latvijā |  Dainis Īvāns Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs |  Anna Stroja Latvijas Radio 4 (LR4) galvenā redaktore |  Vladislava Romanova reklāmas aģentūras New Black radošā direktore | |
Remigrācijas diskusiju panelis “Nekur nav tik labi kā mājās”
Remigrācijas diskusiju panelis – “Nekur nav tik labi kā mājās” skatītājus pārsteigs ar iedvesmojošiem un sievišķīgiem stāstiem par pieredzes iegūšanu dzīvojot ārzemēs un savu sapņu īstenošanu dzimtenē. Runāsim par ideju īstenošanu, uzdrīkstēšanos, par mājas sajūtu nozīmi, Latviju – vietu, kur īstenot kvēlākos sapņus un būt saskaņā ar sevi.
| Vada: | Piedalās: | |||
 Astrīda Leščinska Remigrācijas krustmāte Latgalē |  Elīna Zelča māksliniece un handpoke tetovēšanas meistare |  Lauma un Māra Grīvas Kabiles muižas vīna darītavas saimnieces |  Madara Mestere un Marta Vētra Saimniecības “LAUX” īpašnieces |  Irēna Persidska Finansists pēc izglītības, karavīrs pēc profesijas un florists pēc aicinājuma |
Saruna “Kam negadās? Iz dzīves par naudu”
Kam negadās? Trīs spilgtas personības uzdrīkstēties atklāt savus misēkļus naudas lietās, kuri var gadīties ikvienam no mums. Cilvēki cilvēkiem no sirds un ar humoru. Kāpēc mēs rīkojamies tā, kā mēs rīkojamies un ko no tā varam mācīties? Kā mūsu šķietami muļķīgo rīcību skaidro uzvedības ekonomika? Kā kļūt par īstiem naudas pratējiem un ne tikai zināt, bet arī prast un darīt? Ko apgūt skolā, bet kuras mācības gūstams dzīves laikā? To visu skaidros finanšu pratības un uzvedības ekonomikas zinātāji.
| Vada: | Piedalās: | |||
 Aija Brikše Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste |  Vita Savicka RSU maģistratūras programmas “Veselības komunikācija” vadītāja, komunikācijas aģentūras “Baltic Commmuniction Partners” vadītāja |  Edgars Bāliņš eksperts | ||
Saruna “Atver durvis – atver sirdi. Bēgļu uzņemšanas pieredzes stāsti”
Kad šī gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, daudzi bija gatavi palīdzēt ukraiņiem ar visu iespējamo, tajā skaitā – atvērt savas mājas durvis gan attāliem radiniekiem, gan bijušajiem kolēģiem, gan pavisam svešiem cilvēkiem.
Kā tas ir – būt diendienā ar kādu kopā, ēst pie viena vakariņu galda, sadzīvot ar citiem ieradumiem, iespējams runāt citā valodā, palīdzēt, atbalstīt, mācīties, smieties un raudāt kopā? Kāda ir pieredze vēl pirms Ukrainas kara bēgļu ierašanās Latvijā?
Mājoklis ir viens no šobrīd aktuālākajiem jautājumiem Ukrainas kara bēgļu uzņemšanā Latvijā. Sarunā dalīsimies pieredzē ar cilvēkiem, kuri uzņēmuši mājās viesus, un domāsim, kā palīdzēt atrast mājas Latvijā tiem, kuriem šobrīd tās nevar būt Ukrainā.
| Vada: | Piedalās: | |||
 Kristīne Garklāva žurnāliste, Pasaules Dabas fonda Latvijā vēstnese |  Egils Grasmanis Kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” izveidotājs |  Ruslans Jamčinksis Viesnīcas Monika Centrum Hotels ģenerāldirektors |  Dainis Deigelis “Gribu palīdzēt bēgļiem” mentors un brīvprātīgais |  Karīna Muzikante Veselība aprūpes vadītāja, International School of Latvia |
Sieviešu Stendaps “BET kā tad ar vīriešiem?”
Ikvienā telpā, kurā kāda vai kāds mēģina runāt par sieviešu tiesībām neizbēgami atskan šis jautājums: jā, kā tad ar vīriešiem? Tas notiek sieviešu protesta gājienā, kur sievietes iestājas pret homicīdu un malā stāvošie jaunieši sauc: jā, jā, bet cik vīrieši ir nogalināti?! Tas notiek katru reizi, kad kāda sieviete izstāsta par piedzīvoto vardarbību: kāds uzraksta atbildes rakstu, vēstuli vai uzsāk veselu akciju, lai pieradītu, ka vīrieši arī cieš. Šis jautājums septiņus gadus ir pavadījis Sieviešu Stendapu, norādot, ka sievietēm būtu jāielaiž vīrieši savā telpā. Jo vīriešiem vienkārši jābūt visur.
Un, varbūt tā arī ir.
Šeila Raubothama saka, ka sievietēm ir jāiet pašām savs ceļš, tomēr nav jāaizmirst paņemt vīriešus līdzi, jo vīrieši mācoties lēni. Viņi esot kā radījumi, kuri ir izlīduši no čaulām, kas tūkstošiem gadus ir tos pasargājušas. Un šie radījumi jūtīgi, maigi un nobijušies. Šeila Raubothama to saka 1973. gadā. Jūtīgi, maigi un nobijušies. Kā mazi ezīši, kurus princeses paceļ priekšautos un ienes tēvu pagalmos.
| Piedalās: | |||
 Mailo / Laura Šterna performanču māksliniece |  Baiba Baikovska Biedrības “Agape Latvija” nozares “Spēju kustība” vadītāja |  Aiva Birbele komiķe |  Inga Gaile dzejniece, rakstniece, komiķe |
 Laura Šinka vērotāja |  Katrīna Rudzīte dzejniece un feministe |  Džemma Sudraba komiķe, podkāstu vadītāja, stāstu meklētāja | |
