Tematiska izstāde “Cerību un gaismas svētki”

02.12 - 30.12

Agrāk ziemas saulgrieži latviešiem bija prieka un līksmības laiks, kad tika svinēta gaismas uzvara pār tumsu, jo pēc gada garākās nakts saule atkal griežas uz pavasara pusi. Ziemassvētki latviešiem bija gada bagātākie svētki, kad galdā celt visu, kas rudenī izaudzēts. Ziemassvētku naktī galdā noteikti jāliek maize, lai tās nākamgad nepietrūktu. Tradicionāli Ziemassvētku ēdieni ir pupas un zirņi. Senie latvieši par galveno Ziemassvētku ēdienu uzskatīja koču – no lobītiem miežu un kviešu graudiem vārītu biezputru, kuru gatavoja kopā ar cūkas galvu, klāt pievienojot zirņus un pupas. Galdā tika likts arī cūkas šņukurs, putraimdesa, pīrāgi un alus. Viena no pazīstamākajām Ziemassvētku nodarbēm bija arī budēļos, ķekatās jeb čigānos iešana. Tie bija masku gājieni, kuros kaimiņi staigāja no mājas uz māju, trokšņodami, dziedādami un spēlēdami ne tikai mūzikas instrumentus, bet arī klaudzinādami dažādus sadzīves priekšmetus – pannas, katlus, veļasdēļus, govju zvanus. Ciemos atnākušie ķekatnieki noteikti bija jālaiž istabā, jo citādi apciemotajam namam nebūtu svētības, veselības un auglības.

Atpakaļ