Tikšanās ar igauņu dzejnieku Contra un tulkotāju Guntaru Godiņu

30.04.2019 - plkst.16.00 Jēkabpils Tautas nams
  1. aprīlī plkst. 16.00 Jēkabpils Tautas namā aicinām uz tikšanos ar igauņu dzejnieku Contra un latviešu dzejnieku un tulkotāju Guntaru Godiņu. Saruna par nesen izdevniecībā „Pētergailis” izdoto Contras dzejas izlasi „Tik grūti ir būt latvietim”. Tajā ir apkopoti gan viņa igauņu valodā rakstītie dzejoļi Guntara Godiņa atdzejojumā, gan arī daži Contras paša rakstītie dzejoļi latviešu valodā.

Contra un Guntars Godiņš pirms vairākiem gadiem viesojās Jēkabpilī. Toreiz Contra latviski zināja tikai dažus vārdus, un dzejoļu atdzejojumi tika lasīti no krājuma „Abi labi”, kurā ir apkopoti gan Contras, gan arī (:)kivisildnika dzejoļi Guntara Godiņa tulkojumā. Tagad Contra ir iemācījies latviešu valodu, atdzejojis Eduarda Veidenbauma dzejas izlasi „Mind ärge lugege” (Mani nelasiet), par kuru ir saņēmis Latvijas un Igaunijas ārlietu ministriju tulkotāja balvu. Intervijas un sarunas ar Contru notikušas Latvijas radio un Latvijas televīzijā.

Contra pašlaik aktīvi tulko un atdzejo latviešu autoru darbus. Viņš ir pārtulkojis Alvja Hermaņa „Dienasgrāmatu”, Noras Ikstenas romānu „Mātes piens” (kopā ar Ilzi Tālbergu), kā arī atdzejojis Kārļa Vērdiņa, Arvja Vigula, Arta Ostupa, Ineses Zanderes, Guntara Godiņa u.c. dzejoļus.

Contra (īstajā vārdā Margus Konnula) dzimis 1974. gadā Veru apriņķa mazpilsētā Urvastē. Tur viņš sācis skolas gaitas, vēlāk strādājis par pagasta avīzes redaktoru un pastnieku. Pirmais viņa dzejoļu krājums ar nosaukumu “Ohoh!” iznāca 1995. Tagad viņš ir vairāk nekā 30 grāmatu autors, rakstījis arī prozu, dzeju un lugas bērniem, viņš aktīvi darbojies dažādos Igaunijas televīzijas raidījumos. Viņu Igaunijā uzskata par dziesminieku, un tiek aicināts lasīt un arī dziedāt savus dzejoļus klubos, skolās, privātos pasākumos.

Contras valoda ir ļoti bagāta, būtībā viņš raksta divās valodās – igauņu literārajā un Veru dialektā. Valodas skaniskie efekti, dažādas vārdu, zilbju sakritības ir viņa lielākais trumpis. Piemēram, dzejoļu krājuma nosaukums “Ei ole mina su raadio” ir savdabīgs valodisks atradums. Nozīme vienkārša – “Neesmu es tavs radio”, bet te izmantota skolu dziedāšanas stundās ieviestā tradīcija notis saukt dīvainajos nosaukumos – jo, le, mi, na, so, ra, ti jo. Šādu fonētisku dzejoļu Contram ir daudz. Bieži vien viņš izmanto visiem zināmas dzejas rindas, veidojot savdabīgas parodijas.

Contras dzejas valodu nav iespējams sajaukt, jo tās kodam piemīt oriģināla ekspresija un noskaņa. Viņa dzejā (igauņu valodā) ir ļoti daudz vārdu spēļu, fonētisku saskaņu, izteicienu un frazeoloģismu, un to pašu viņš turpina, arī rakstot dzejoļus latviski. Īpašu šarmu Contras dzejai piešķir bagātīgā humora, satīras, ironijas un paradoksu klātbūtne, šīs īpašības ir reti sastopamas latviešu dzejā, tāpēc Contras dzeja papildina mūsu samērā pieticīgās ironiskās un humora dzejas amplitūdu. Dzejas izlases latviešu valodā „Tik grūti ir būt latvietim” vizuālo noformējumu veidojusi māksliniece Elīnas Brasliņa, un viņas radītie tēli veiksmīgi papildina Contras oriģinālo dzejas rokrakstu un noskaņu.

šodien neesmu

uzrakstījis nevienu dzejoli

izskatās ka nebūs ar

patiesībā

šo dzejoli

es uzrakstīju jau vakar

(Contra)

Ieeja uz pasākumu bez maksas.

Atpakaļ